S, 26.11.2022.

Itālijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši galēji labējie spēki, liecina aptauja

LETA/DPA
Itālijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši galēji labējie spēki, liecina aptauja
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Džordža Meloni
Džordža Meloni Foto: GUGLIELMO MANGIAPANE/REUTERS

Itālijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās svētdien uzvarējusi labējo spēku alianse ar Džordžas Meloni vadīto nacionālkonservatīvo partiju "Fratelli d'Italia" ("Itālijas brāļi") priekšgalā, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti.

Aptauju rezultāti liecina, ka "Fratelli d'Italia" partneri - Mateo Salvīni vadītā nacionālkonservatīvā "Līga" un Silvio Berluskoni vadītā konservatīvā partija "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!") - iegūs mazāk deputātu mandātu nekā līdzšinējā parlamenta sasaukumā, tomēr labējam blokam kopumā varētu pietikt balstu vairākuma iegūšanai.

Raidsabiedrības "La7" publiskotie nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti liecina, ka labējo bloks, kuram jau pirms vēlēšanām tika prognozēta uzvara, ir saņēmis 42,8% balsu, kas Itālijas vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ ļautu iegūt vairākumu parlamentā.

"La7" aplēses liecina, ka no 200 parlamenta augšnama Senāta deputātu vietām labējie iegūs 105-125 mandātus, bet raidsabiedrības "Rai" aplēses liecina, ka tas iegūs 114-126 mandātus.

Kreisās un centriskās partijas vēlēšanās nestartēja vienotā frontē pret labējo bloku. Kā liecina "La7" aplēses, bijušā premjera Enriko Letas vadītā Demokrātiskā partija (PD) kopā ar kreisajām partijām un zaļajiem Senātā iegūs tikai 35-50 mandātus.

Savukārt populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas izraisīja līdzšinējās bezpartejiskā premjera Mario Dragi vadītās nacionālās vienotības valdības krišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, varētu saņemt 21-25 mandātus un Centra alianse - 9-11 mandātus.

Senāta vēlēšanu biļeteni tiek skaitīti pirmie.

Oficiālo vēlēšanu rezultātu paziņošana gaidāma pirmdien.

Meloni, kura varētu kļūt par Itālijas vēsturē pirmo sievieti valdības vadītāja amatā, pirmdienas rītā runāja par "lepnuma nakti" un "Itālija ir ievēlējusi mūs".

2012.gadā dibinātā "Fratelli d'Italia" nereti tiek raksturota kā neofašistu partija, jo tā ir viena no fašistiskā līdera Beniti Musolīni līdzgaitnieku pēc Otrā pasaules kara izveidotās Itālijas Sociālās kustības (MSI) pēctecēm. Meloni atzīst partijas saknes un nav skaidri nosodījusi fašismu.

Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2018.gadā tā saņēma tikai 4% atbalsta, tomēr pēdējā laikā iemantoja vēlētāju uzticību, kā vienīgais vērā ņemamais opozīcijas spēks Mario Dragi vadītajai daudzpartiju valdības koalīcijai.

Savukārt sociāldemokrāti atzina zaudējumu un paziņoja, ka strādās parlamenta opozīcijā.

Eiropas Savienības trešās lielākās valsts Itālijas politikā pēdējos gados bijis daudz satricinājumu, tādēļ tiek gaidīts, ka līdz jaunā parlamenta sasaukuma pirmajai sesijai un jaunas valdības izveidei paies vairākas nedēļas.

Līdz jaunas valdības izveidošanai darbu turpinās Dragi vadītā pagaidu valdība.

Svētdien tiek vēlēts gan parlamenta apakšnams Deputātu palāta, gan augšnams Senāts. Atbilstoši 2020.gadā referendumā pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem, sākot no jaunā parlamenta sasaukuma, deputātu skaits apakšpalātā samazināts no līdzšinējiem 630 līdz 400, bet augšpalātā - no līdzšinējiem 315 līdz 200.

Abu parlamenta palātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Balsstiesības ir 51,5 miljoniem Itālijas pilsoņu. Itālijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka savu izvēli izdarījuši 64% balsstiesīgo, kas ir mazāk nekā iepriekš 2018.gadā reģistrētā visu laiku zemākā vēlētāju aktivitāte 73%.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu