Latvisko partiju strīdu fonā jaunie pārdala krievu kopienas balsis.
Kamēr latviskās partijas strīdas par to, kas vairāk darījis un kurš sola vairāk, ievērības vērtas pārbīdes notiek tā saukto krievisko partiju flangā. Iespējams, radikālāk noskaņoto vēlētāju “Saskaņai” un Latvijas Krievu savienībai (LKS) atkož “Stabilitātei!”, kas bez valsts finansējuma un lielas mediju uzmanības kampaņu faktiski uzbūvējusi sociālajos tīklos. Ko Aleksejs Rosļikovs tajā stāsta sekotājiem?
Kas tie tādi?
“Stabilitātei!” (S!) nepilnus divus gadus pirms 14.Saeimas vēlēšanām izveidoja bijušie Rīgas domnieki – partijas premjera kandidāts Rosļikovs un Valērijs Petrovs, kurus par partijas disciplīnas pārkāpšanu izslēdza no “Saskaņas” rindām Rīgas domē. 2019.gadā, vēl tikai plānojot dibināt jaunu partiju, politiķi neslēpa mērķi uzrunāt tieši “Saskaņas” vēlētāju, kas esot apjucis un arī vīlies.
Daudz naudas partijai oficiāli nav. Partiju finanšu uzrauga KNAB datu bāzē redzams, ka S! dāvinājumos un ziedojumos līdz šim saņēmusi 16 000 eiro, no kuriem daļa ir pakalpojumi. Tai nav valsts finansējuma. Neraugoties uz to, partijai ir birojs, plašs atribūtikas klāsts, tostarp drēbes ar partijas simboliku, bet aģitācijas pasākumos tā izvieto teltis un piedāvā atnākušajiem ēdienu, liecina Rosļikova ieraksti sociālo mediju platformās.
Intervijās Rosļikovs īsti neskaidro partijas finansiālo situāciju, vien saka, ka jaunākie ziedojumi un biedra naudas vēl tikai parādīsies KNAB datubāzē.
Arī par pašu Rosļikovu informācijas nav ļoti daudz. Viņam nav pat īsa šķirkļa vikipēdijā, savukārt partijas mājaslapa aizved uz viņa lapu “Facebook”. Rosļikovs ir Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) viceprezidents. Pirms nepilniem 20 gadiem pats ir arī bijis policists – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kārtībnieks un inspektors. Darba gaitas policijā gan nav bijušas ilgas – apmēram pusotru gadu līdz 2005.gada novembra vidum. Sabiedrībai viņš plašāk kļuva pazīstams kā “Saskaņas” toreizējā līdera Nila Ušakova miniatūra kopija.
Nav skaidra arī viņa personīgā finansiālā labklājība. Aktīvu uzņēmumu viņam savā vārdā nav, liecina Lursoft dati. Pēdējā amatpersonas deklarācija, kas iesniegta 2020.gada vasarā, neliecina par lielu bagātību. Tolaik Rosļikovs deklarējis vairāk nekā 100 000 eiro parādsaistības, bet nekādus uzkrājumus. Lietošanā viņam bija tikai 2014.gada “Mercedes Benz”, ar kuru viņš, visticamāk, brauc joprojām – un paralēli filmē reklāmas rullīšus sociālajiem tīkliem.
Mans mīļais Telegram
Nemainīgā puspagriezienā Rosļikovs regulāri skatās kamerā un ierunā video par notikumiem, kas palīdz virzīt partijas idejas. Rosļikova redzeslokā ir tādas problēmas, kas galvenokārt skar iedzīvotāju makus, vainu par labklājības samazināšanos konsekventi noveļot uz “režīmu”. Tikpat liela nozīme Rosļikova publiskajos vēstījumos ir arī krievu kopienas uzrunāšanai, kam palīdz daļas Latvijas iedzīvotāju neviennozīmīgā attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī pret padomju mantojuma iznīcināšanu Latvijā.
Daudzi latviešu vēlētāji tos varētu pat nebūt redzējuši, jo nav viņa auditorija. Taču jau pirms oficiālās priekšvēlēšanu kampaņas sākuma Rosļikovs ar kolēģiem aktīvi darbojās, pretojoties Covid-19 ierobežojumiem, par galveno platformu izvēloties sociālos tīklus. Viņa diviem Facebook kontiem kopā ir gandrīz 44 tūkstoši sekotāju. Telegram – 12,7 tūkstoši un vēl 29,3 tūkstoši Tiktok. Partijas kontiem seko daudz mazāk cilvēku, līdz ar to Rosļikovs ir galvenais vēstījumu kanāls.
Tie izskatās stratēģiski pārdomāti un, šķiet, nekad netiek filmēti spontānu emociju uzplūdā. Video uzrunas gandrīz vienmēr (īpaši tuvojoties vēlēšanām), noved pie atziņas par nepieciešamību nomainīt esošo varu, kas panākams, visiem mobilizējoties un aizejot vēlēt.
“Īstenais” krievu aizstāvis
Ņemot vērā plašo populistiskā flanga partiju piedāvājumu, Rosļikovs izceļas ar koncentrēšanos tieši uz Latvijas krieviem. Latviski viņa vēstījumos ir vien partijas nosaukums fonā, jo pašas uzrunas viņš saka pamatā krieviski.
Dalījums “mēs” un “viņi” ir Rosļikova jājamzirdziņš. Viņš aktīvi pretnostata sevi, partiju un tās atbalstītājus pret “varu” un “režīmu”. Taču reizēm par “viņiem” kļūst arī tie, kas tradicionāli tiek uzskatīti par Latvijas krievu kopienas interešu pārstāvjiem.
8.augustā vietnē Tiktok Rosļikovs publicēja video, kurā aicināja pie apaļā galda “Saskaņu”, LKS un “Suverēno varu” (jaunā Jūlijas Stepaņenko partija). Gribot tikties, lai vienotos kopīgā cīņā nu jau nojauktā padomju pieminekļa aizsardzībai. “Pietiks iznākt uz vienas personas piketiem un rakstīt miglainus ierakstus internetā,” teica Rosļikovs, liekot saprast, ka politisko partneru līdzšinējie pūliņi bijuši nepilnīgi un neefektīvi. Šāda tikšanās nenotika.
Asa kritika “Saskaņai” izskanēja arī kontekstā ar Saeimas plānoto balsojumu par Krievijas atzīšanu par teroristisku valsti. “Vienmēr interesanti vērot cilvēkus un organizācijas, kas cenšas apsēsties špagatā,” politisko oponentu pozīciju attiecībā uz karu Ukrainā un Krieviju vērtēja Rosļikovs, signalizējot savai auditorijai, ka “Saskaņa” mēģina izpatikt gan latviešiem, nosodot Krieviju, gan krieviem, nebalsojot par Krieviju kā teroristisku valsti.
Krievvalodīgo intereses caurvij arī Rosļikova aktualizētos jautājumus par izglītību tikai valsts valodā, kā arī krievu kopējo labbūtību Latvijā. Īpaši sašutis viņš esot bijis, kad augustā “pirmo reizi pa visiem šiem gadiem savā adresē” dzirdējis vārdu “okupants”, solot izdarīt visu, lai pēc 1.oktobra situācija valstī mainītos [un krievvalodīgos nesauktu par okupantiem].
Arī partijas mājaslapā atbalstītājiem domātajās instrukcijās, kā rīkoties 14.Saeimas vēlēšanās, no plašā opozīcijas partiju spektra izceltas tikai divas – “Saskaņa” un LKS, apgalvojot, ka minētie politiskie spēki ir “fiktīva opozīcija”, kas “jau vairākus gadus izmanto savus vēlētājus un atbalsta varas partijas”.
Citas opozīcijas partijas Rosļikovs nepiemin un īsti nekritizē. Tieši pretēji – 11.septembrī Telegram viņš publicēja pašbildi ar Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu, pievienojot parakstu: “Tur sitienu, cienu! [..] Viens pret otru attiecamies ar cieņu.” Lembergs iepriekš ir kritizējis gan NATO, gan ASV, kuras sankcijām ir pakļauts korupcijas apsūdzību dēļ.
Pamācot vēlētājus, partija izmanto saukļus, kas atgādina Krievijas redzamākā opozicionāra Alekseja Navaļnija fonda “gudrās balsošanas” stratēģiju, aicinot apvienoties, lai “uzvarētu veco varu”. Vienlaikus sevi Rosļikovs pozicionē kā, iespējams, “lielāko savas valsts patriotu”, jo viņš ir palicis Latvijā un nekur nebēg.
Rosļikova uzmanību izpelnījusies arī ideja likvidēt visas prokremliskās partijas. “Manuprāt, tas ir ļoti dīvains piedāvājums,” saka Rosļikovs, apgalvojot, ka partijas piederību šādam kursam nemaz nevarot pārbaudīt un pierādīt. “Nu nav nekādu iespēju, nekādu instrumentu. Vai ko – lai reģistrētos vēlēšanām, vajadzēs teikt “slava tur kaut kam”? Vai sveicināt sauli no sirds? Manuprāt, draugi, jūsu deklaratīvie paziņojumi ir pilnīga destrukcija.”. Ierakstā Teleram Rosļikovs arī rosina steidzami atteikties no statusa “nepilsonis” un ļaut balsot vēlēšanās visiem, šādu vēlmi motivējot ar apgalvojumu, ka “nepilsoņa” statuss esot bijusi “pirmā bumba”, kas ielikta valsts sašķelšanai.
“Analizējiet un neļaujiet sevi apmānīt!”
Gluži kā mantru video noslēgumā Rosļikovs bieži atkārto frāzi: “Lasiet, analizējiet un neļaujiet sevi izmantot/apmānīt!”. Pēc būtības pareizo un 21.gadsimta reālijām atbilstošo aicinājumu kritiski vērtēt informāciju tomēr visbiežāk pavada ideja par medijiem, kas noteikti nestāstīs patiesību, proti, īstais patiesības vēstnesis ir viņš pats.
Rosļikovs labprāt dalās ar savu interviju fragmentiem dažādos medijos, taču tiem pievieno papildus vēstījumus. Uzskatāms piemērs ir S! pārstāvju, tostarp Rosļikova, intervija portāla “Delfi” priekšvēlēšanu raidījumā “Nākamais, lūdzu!”. Pēc intervijas Rosļikovs Telegram ievietoja video un tekstu, apgalvojot, ka raidījuma vadītāja Alina Lastovska sevi esot parādījusi kā “režīmam ērtu cilvēku”, kurš “baidās runāt savā dzimtajā valodā”. Rosļikovs intervijas laikā vairākkārt pārgāja uz krievu valodu, un, nesagaidot žurnālistes analoģisku soli, to izmantoja, vēlāk mēģinot runāt par Latvijas krievvalodīgo kopienas saglabāšanu un lepnumu. “Tā ir jauna mode – pārdot sevi! Un vēlāk tu aizmirsti, kas esi bijis…” Telegram intervijas norisi rezumēja Rosļikovs.
Jau pieminēto stāstu par “okupantu” Rosļikovs tāpat izmanto, apgalvojot, ka cilvēkiem Latvijā ir “izskalotas smadzenes”, jo cilvēki tic tam, ko “saka televizors un raksta avīzes, un saka portālos”. Vēlēšanas Rosļikovs saskata arī kā iespēju panākt, lai “no televizora beigtu iet ļaunums, bet sāktu iet labestība un uzticība”.
Ja ciemos sauc VDD, tātad esi spēcīgs!
Rosļikovs lielās saviem sekotājiem, ka ir biežs viesis Valsts drošības dienestā (VDD). Nepilnu mēnesi pirms vēlēšanām Rosļikovs Tiktok ievietojis video, ka jau vairākas nedēļas pēc kārtas “aiziet ciemos pie VDD”, kur viņam tiekot uzdoti “vieni un tie paši” jautājumi. Aicinājumus parunāt ar drošībniekiem Rosļikovs saviem sekotājiem skaidro ar vēlmi “demoralizēt un salauzt mūsu komandu”.
Rosļikovs video septembra vidū izteica pieļāvumu, ka politiskos notikumus valstī cenšas ietekmēt arī “cilvēki ar uzplečiem”.
Šo sarunu saturs nav zināms. VDD Re:Baltica neatklāja iemeslu, kāpēc Rosļikovs aicināts uz sarunām, vien norādīja, ka pret viņu nav sākts kriminālprocess un VDD ir likumīgas tiesības preventīvi organizēt pārrunas ar dažādām personām valsts drošības nodrošināšanai un citu dienesta uzdevumu veikšanai.
Pēc 9.-10.maija notikumiem pie nu nojauktā pieminekļa Pārdaugavā Rosļikovs lielījās, ka Valsts policijas priekšnieks intervijās viņu esot nosaucis par organizatoru. “Un vēl pateica, ka es esmu viedokļa līderis, pateicoties kam 10.maijā cilvēki izgāja un atkārtoti izlika ziedu paklāju,” teica Rosļikovs, piebilstot, ka “par 9. un, īpaši, 10.maiju atbildēt ir gods”. Būtiski, ka citos gados 9.maija pasākumi Uzvaras parkā pamatā tika saistīti ar “Saskaņas” un bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova aktivitātēm, taču šogad minētās partijas relatīvi kūtro iestāšanos pret pieminekļa nojaukšanu steidza izmantot tostarp Rosļikovs.
Visiem pa kriminālvajāšanai!
“Jūs tiešām zināt, ka mēs tiksim parlamentā ar vairāk nekā 15%. Un tas nozīmē tikai vienu – kriminālvajāšanu absolūti visiem tiem politiskajiem darboņiem, kas salauza kaudzi dzīvju pēdējo četru gadu laikā,” video Tiktok sola Rosļikovs. Draudi par Krimināllikuma pantu “atrašanu” izskanēja arī saistībā ar Pārdaugavā nojaukto pieminekli, solot “saukt pie atbildības” tos, kuri iesaistīti pieminekļa nojaukšanā, kā arī vajāt šādus cilvēkus.
Rosļikovs “Delfi” raidījumā izteikto labprāt izmanto, lai pretnostatītu sevi pret “varu” – Rosļikovs dalījās ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) reakciju uz viņa “draudiem”. “Ārlietu ministrs uzreiz paziņoja savam vēlētājam, ka mani nevajag bīties, ka man nekas nesanāks. Jūs tikai iedomājaties – mani, Latvijas opozicionāru, mēģina apspēlēt Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Iedomājieties, kā patiesībā viņi baidās mūsu opozīcijas spēkus un saprot, ka, ja visi cilvēki mobilizēsies un 1.oktobrī dosies vēlēt, viņi nenosēdēs, viņiem nav iespēju izdzīvot. Viņi lieliski saprot, ka tos solījumus, ko dodu šodien, pēc vēlēšanām es absolūti garantēti izpildīšu,” Tiktok sola Rosļikovs, solot pie saukšanas pie atbildības ķerties jau 2.oktobrī.
No ES – izstāties!
Vēl viens “sliktais” Rosļikova pasaulē ir Eiropas Savienība (ES) un Brisele. LTV7 raidījuma fragmentā, kas iegūlies starp viņa Tiktok vēstījumiem, viņš apgalvo, ka Latvijas cilvēki cieš no ES direktīvām un regulām, piemēram, enerģētikā, kamēr no ES fondiem “babiņām un invalīdiem” nekas neatlecot.
Tāpēc, lai valstij būtu, par ko sevi uzturēt, Latvijai būtu jāizstājas no ES, rosina Rosļikovs. “Manuprāt, ar šo jautājumu laiks beigt, proti, iziet no Eiropas, citādi mums nebūs par ko uzturēt pašiem sevi,” pauda politiķis, gan nekonkretizējot, kādu citu ārpolitisko kursu Latvijai būtu jāuzņem. Arī pensionāru stāvokli Rosļikovs izvēlas sasaistīt ar Latvijas dalību ES: “Visi lieliski zina, ka mūsu senioru ienākumi mūsu eiropeiskajā Latvijā ir nu vienkārši smieklīgi.”
Rosļikovs mēģina uzburt ainu par esošās varas pakļāvību Briselei, vienlaikus sapinoties, ka esošā vara strādā tik slikti, ka tai pat neizdodas izpildīt “pašus minimālākos uzdevumus savu īpašnieku Briselē priekšā”.
Un kā ar karu?
Krievijas iebrukumu Ukrainā Rosļikovs savos video īpašu nepiemin un nav nosodījis.
Ukraina viņa vēstījumos parādās, runājot par to, ka Latvija karā ierauto valsti atbalsta, tikai izrādoties, un nedomājot par saviem iedzīvotājiem. Par ziņu, ka Latvija kļuvusi par vienu no aizdevuma garantētājiem Ukrainai, Rosļikovs pauž: “Iedomājieties – garants kredītam uz 4 miljardiem eiro! Nav žēl. Bet nu būtu tie lieki! Ja Ukraina izdomās neatdot šos 4 miljardus, tos atdos Latvija un vēl trīs valstis – garanti. Latvija ir valsts, kurā ir jau pilsētas, kur cilvēki jau nevar atļauties karsto ūdeni, Latvija ir valsts, kur pusmiljons cilvēku jau ir aiz nabadzības robežas. Un tagad Latvija uzņemas saistības uz 4 miljardiem par citu valsti.”.
Video, kas veltīts Valsts aizsardzības dienesta idejas iztirzāšanai, Rosļikovs apgalvo, ka dienests vajadzīgs, lai gatavotu “kara gaļu liberālām razborkām pilnīgi visā pasaulē”. “Mēs veidojam kontingentu lielām Eiropas valstīm, kas izmantos mūsu bērnus, lai apkalpotu savas kara bāzes vai lai aizmestu uz tiem karstajiem punktiem, kur paši tiešām negrib bāzties,” sekotājus 5.augustā biedēja Rosļikovs.
Spekulē par vēlēšanu godīgumu
Pirms vēlēšanām Rosļikovs jau gatavoja augsni, lai varētu apgalvot, ka tās bija negodīgas, ja iznākums neatbildīs viņa gaidām (to dara arī citas populistu un margināļu flanga partijas – vairāk lasiet šeit).
Video rullīšos viņš aktīvi mudina kļūt par partijas vēlēšanu novērotājiem, lai varētu nosegt iecirkņus visā valstī. Tāpat Rosļikovs aicina neticēt reitingiem un mudina ikvienu iesaistīties, lai neļautu “nozagt” vēlēšanas.
Viņa sociālajos tīklos atspoguļotie aģitācijas pasākumi rāda, ka pie S! oranžajām teltīm pulcējas interesentu pulciņi, kas rāda, ka Rosļikovam ir izdevies ielauzties noteiktos sabiedrības burbuļos, spoguļojot viņu problēmas un solot izrēķināšanos ar tiem, kas tās esot radījuši. Arī Rosļikova kontos pie daudzām publikācijām ir simti reakciju un komentāru, kas arī varētu vedināt domāt par plašu atbalstu. Taču jautājums, cik lielā mērā troksnis internetā pārtaps reālā balsojumā vēlēšanās.
Svētdien vakarā tapa zināms, ka vēlēšanās triumfējusi partija "Jaunā vienotība", pēc tam seko partija Zaļo un Zemnieku savienība un Apvienotais saraksts. 5 % barjeru ir pārvarējuši 7 saraksti. "Jaunā vienotība" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie"- 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
