Nevari atrisināt kādu problēmu? Ieej dušā (3)

Gadiem ilgi zinātnieki ir sprieduši un diskutējuši par tā saucamo dušas efektu. Tagad divi jauni eksperimenti zinātniekiem palīdzējuši viest lielāku skaidrību šajā dīvainajā lietā.

Eksperimentos parādīts, ka stingra koncentrēšanās uz kādu uzdevumu var būt radošuma slepkava. Tā vietā, lai prātā nemitīgi pārcilātu problēmu, līdz tā ir atrisināta, labāk ir paņemt pauzi un nodarboties ar kādu citu lietu, piemēram, ieiet dušā. Šī vide ļaus prātam atslābt un domām klīst brīvi, bez noteikta mērķa. Zinātnieki uzskata, ka tādā veidā var nonākt līdz kādai atjautīgai domai vai atbildei.

“Teiksim, tev ir problēma. Ko tu dari? Visticamāk, neko garlaicīgu, piemēram, tu taču neskaties, kā nožūst krāsa. Tā vietā tu nodarbojies ar kaut ko, piemēram, dodies pastaigā, apdari dārza darbus vai ieej dušā,” skaidroja pētījuma autors Zaks Ērvings.

Pirmais eksperiments bija balstīts uz 222 dalībniekiem, no kuriem lielākā daļa bija sievietes. Dalībniekiem tika dotas 90 sekundes, lai izdomātu pēc iespējas vairāk izmantojumu ķieģelim vai papīra saspraudei.

Pēc tam dalībniekiem bija jāveic viens no diviem uzdevumiem. Pirmajai grupai bija jāskatās interesanta aina no filmas “When Harry Met Sally”, bet otrai grupai tikmēr bija jāvēro trīs minūtes garš video, kurā tiek locīta veļa. Pēc videoklipu noskatīšanās abām grupām negaidīti tika dotas papildu 45 sekundes, lai papildinātu idejas iepriekš minētajā uzdevumā.

Dalībnieku radošums tika izmērīts, balstoties uz ideju skaitu un to oriģinalitāti. Beigu beigās dalībnieki arī pastāstīja par to, cik brīvi klīda viņu domas un cik ļoti bija atslābis prāts videoklipu skatīšanās laikā.

Pētījuma autori beigās secināja, ka interesantais un saistošais videoklips, kas atslābināja dalībnieku prātus, pozitīvi ietekmēja radošumu vēlākajā uzdevumā.

Otrajā eksperimentā piedalījās 118 dalībnieki, un tajā tika atkārtots pirmais eksperiments, tikai šoreiz pusei dalībnieku tika paziņots, ka pēc video skatīšanās viņiem būs jāatgriežas pie radošā uzdevuma, bet otrai pusei tika dots tikai vārgs mājiens par to, ka tā varētu notikt. Pēc eksperimenta dalībniekiem arī bija jāziņo par to, cik ļoti videoklipu skatīšanās atslābināja prātu.

Arī otrā eksperimenta rezultāti atbalstīja iepriekšējos secinājumus, proti, ja prātam tiek dota “atelpa” un ļauts iesaistīties ar uzdevumu nesaistītās darbībās, tad radošums var palielināties.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Psychology of Aesthetics, Creativity, and the Arts”.