Nobela Miera prēmiju iegūst baltkrievu aktīvists, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību organizācijas

Papildināts
TVNET/LETA
Nobela Miera prēmiju iegūst baltkrievu aktīvists, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību organizācijas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AP/Scanpix

Nobela Miera prēmiju šogad ieguva baltkrievu aktīvists Aļess Beļackis, kā arī Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību organizācijas, piektdien paziņoja Norvēģijas Nobela komiteja.

Prēmiju saņēmušas Krievijas cilvēktiesību aizsardzības centrs "Memoriāls" un Ukrainas Pilsonisko brīvību centrs (CCL).

Prēmijas ieguvēji godināti par “viņu sasniegumiem, dokumentējot kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu” saņēmēju attiecīgajās valstīs - Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā.

"Viņi kopā demonstrē pilsoniskās sabiedrības nozīmi mieram un demokrātijai," žurnālistiem pavēstīja Norvēģijas Nobela komitejas vadītāja Berita Reisa-Andersena.

Viņa sacīja, ka komiteja vēlējusies "pagodināt trīs izcilus cilvēktiesību, demokrātijas un mierīgas līdzāspastāvēšanas aizstāvjus kaimiņvalstīs Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā".

"Konsekventi cenšoties atbalstīt cilvēciskās vērtības, antimilitārismu un tiesību principus, šī gada laureāti ir atdzīvinājuši un godinājuši Alfrēda Nobela vīziju par mieru un brālību starp tautām, vīziju, kas mūsdienu pasaulē ir visvairāk nepieciešama," norādīja Reisa-Andersena.

Viņa arī aicināja Baltkrievijas varasiestādes atbrīvot ieslodzīto Beļacki, kā arī mudināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izbeigt represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem.

Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas kustības līdere Svjatlana Cihanouska paziņoja, ka lēmums piešķirt Nobela Miera prēmiju Beļackim ir "atzinība visiem baltkrieviem, kas cīnās par brīvību un demokrātiju".

Tikmēr Beļacka sieva aģentūrai AFP sacīja, ka ir "emociju pārņemta. Es izsaku dziļu pateicību Nobela komitejai un starptautiskajai sabiedrībai par Aļesa, viņa kolēģu un organizācijas darba atzinību".

60 gadus vecais Beļackis, kurš dibinājis cilvēktiesību aizstāvības organizāciju "Vjasna" ("Pavasaris"), kopš pagājušā gada jūlija Baltkrievijā atrodas apcietinājumā. 1989.gadā dibināto cilvēktiesību aizsardzības centru "Memoriāls" Krievijas varasiestādes likvidēja pagājušā gada nogalē.

CCL kopš Krievijas iebrukuma dokumentējis teju 20 000 Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainā, tai skaitā spīdzināšanu un uzbrukumus skolām un slimnīcām.

Beļackis bija viens no iniciatoriem demokrātiskajai kustībai, kas 80.gadu vidū radās Baltkrievijā. "Viņš veltījis savu dzīvi demokrātijas un mierīgas attīstības veicināšanai savā valstī," raksta Nobela komiteja. 1996.gadā Beļackis nodibināja organizāciju "Vjasna", reaģējot uz konstitūcijas grozījumiem, kas, kā uzsver komiteja, "piešķīra prezidentam diktatoriskas pilnvaras un izraisīja masu demonstrācijas".

"Varasiestādes ir vairākkārt mēģinājušas apklusināt Beļacki. Viņš bija ieslodzīts no 2011. līdz 2014.gadam. Pēc vērienīgām demonstrācijām pret režīmu 2020.gadā viņš atkal tika arestēts. Viņš joprojām atrodas apcietinājumā bez tiesas. Neskatoties uz milzīgajām personiskajām grūtībām, Beļackis nav piekāpies ne centimetru savā cīņā par cilvēktiesībām un demokrātiju Baltkrievijā," norādīja komiteja.

Cilvēktiesību organizācija "Memoriāls" tika izveidota, lai saglabātu komunistiskā režīma upuru piemiņu. Tās dibinātāju vidū bija Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs un cilvēktiesību aktīviste Svetlana Gannuškina. Pēc PSRS sabrukuma "Memoriāls" kļuva par lielāko cilvēktiesību organizāciju Krievijā. Tā vāca un sistematizēja informāciju par politiskajām represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā.

Atsevišķi Nobela komiteja izceļ "Memoriāla" darbu Čečenijas karu laikā. "Memoriāls" apkopoja un pārbaudīja informāciju par vardarbību un kara noziegumiem, ko Krievijas un prokrieviskie spēki pastrādāja pret civiliedzīvotājiem. 2009.gadā sava darba dēļ tika nogalināta "Memoriāla" Čečenijas filiāles vadītāja Natālija Estemirova, atgādina komiteja.

"Organizācija ir centienu priekšgalā, lai apkarotu militārismu un veicinātu cilvēktiesības un likuma varu," uzsvēra komiteja. 2021.gada decembrī tiesa Krievijā nolēma piespiedu kārtā likvidēt organizāciju un to slēgt.

Ukrainas Pilsonisko brīvību centrs tika dibināts Kijivā 2007.gadā ar mērķi "veicināt cilvēktiesības un demokrātiju Ukrainā". "Centrs ieņēma nostāju stiprināt Ukrainas pilsonisko sabiedrību un izdarīt spiedienu uz varu, lai tā pārvērstu Ukrainu par pilntiesīgu demokrātiju, par tiesisku valsti," norādīja komiteja.

"Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Pilsonisko brīvību centrs apņēmās identificēt un dokumentēt Krievijas kara noziegumus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem centram ir novatoriska loma vainīgo saukšanā pie atbildības par saviem noziegumiem," uzsver komiteja.

Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai par viņu ieguldījumu cīņā par izpausmes brīvību.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu