Dabiskie zālāji nodrošina vairāk ogļskābās gāzes, efektīvāku ūdens infiltrāciju, mazāku piesārņojumu, kā arī kultūras un estētiskās vērtības. Divdesmitā gadsimta Latvijā tie aizņēma 30 procentus no valsts teritorijas, šobrīd tie ir vairs tikai aptuveni 0,7 procenti.
DAP pārziņā ir valstij piederošie zālāji – 250 hektāri Krustkalnu un Teiču rezervātā. “Mums tas ir goda pienākums rādīt piemēru, kā ir zālāji jāapsaimnieko, un mēs saskaramies ar tām pašām problēmām un redzam, cik tas ir sarežģīti,” atzīst Anda Zeize, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore.
Šeit tiek domāts ne vien smagais darbs, kas paredz arī jau aizaugušo teritoriju atkarošanu, bet arī mazais valsts atbalsts zemju īpašniekiem. Privātpersonām pieder 71 procents valsts zālāju. “Standarta maksājums ir 55 eiro par hektāru. Tas ir samērā mazs maksājums, toties par pirmo klasi, kur ir zināmi aizsargājamie biotopi, apmēram 83 eiro. Cilvēki varbūt neizvērtē, kurai klasei ir šī viņu platība, un uzskata, ka, piemēram, kāpēc man tehniku dzīt uz sausu pļavu, tomēr tur ir maksājumi lielāki,” pauž Guntis Akmentiņš, DAP pārstāvis.