Sv, 5.02.2023.

Video ⟩ Cerības ātri pāriet uz šķeldu siltumapgādē izplēn

Cerības ātri pāriet uz šķeldu siltumapgādē izplēn
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Šķelda. Ilustratīvs attēls.
Šķelda. Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova/LETA

Martā valdība atviegloja šķeldas katlu māju būvniecību un novirzīja šim mērķim 70 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondu naudas. Programmā apstiprinātie projekti ļaus centralizētajiem siltumapgādes uzņēmumiem samazināt gāzes patēriņu par aptuveni 0,8 teravatstundām, lēš Ekonomikas ministrija. Martā ministrija cerēja, ka lielākā daļa projektu būs gatavi jau šajā apkures sezonā, tomēr sākotnējais optimisms izrādījies pārsteidzīgs un pagaidām programmas ietvaros nav uzbūvēta neviena katlu māja, noskaidroja LTV raidījums “de facto”.

No 70 projektiem tikai pieci augstas gatavības

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas valdība meklēja veidus, kā mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Viens no virzieniem – atteikties no gāzes pilsētu siltumapgādē. 8. martā jeb divas nedēļas pēc iebrukuma valdība grozīja Eiropas Savienības fondu programmas noteikumus, novirzot gandrīz 70 miljonus eiro siltumapgādes uzņēmumiem, lai tie varētu aizstāt gāzi ar šķeldu vai citiem atjaunojamajiem resursiem.

Valdības sēdē tā brīža ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs teica, ka mērķis ir panākt, lai jau šajā apkures sezonā daļa jauno katlu māju strādātu: “Ir 39 šādi projekti, kuri ir augstā gatavībā un būtu iespējams realizēt jau šajā apkures sezonā. Tas tiešām ir ļoti svarīgi, un tās ir lielas pašvaldības – Liepāja, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Jūrmala, Rīga.”.

Tomēr Centrālā finanšu līgumu aģentūra tagad norāda, ka no atlasē atbalstītajiem 62 projektiem augstas gatavības izrādījās tikai pieci: “Šiem projektiem bija jābūt saņēmušiem būvatļauju, tur, kur tas ir nepieciešams, izpildījušiem būvatļaujā izvirzītos projektēšanas un būvniecības noteikumus, bija jābūt veiktam iepirkumam, izvēlētam iepirkuma uzvarētājam un bija jābūt skaidrai izpratnei par to, kā šo projektu finansēs. Tie bija acīmredzot uzņēmumi, kuri bija ilgstoši jau gatavojušies un plānojuši šāda tipa projektus realizēt,” teica CFLA direktora vietniece Gundega Šulca.

Lai šķeldas katlu mājas varētu būvēt pēc iespējas ātrāk, valdība atviegloja arī dažādas prasības. Piemēram, katlu mājas drīkstēja būvēt tiklīdz dokumenti bija iesniegti CFLA. Uzņēmumi gan šo iespēju neizmantoja. Aģentūras pārstāve Šulca norāda – gandrīz visiem projektiem gala termiņš ir nevis šī, bet gan nākamā gada nogale. Tuvākajos mēnešos varētu pabeigt vien atsevišķus mazos projektus, kuriem būtiskas ietekmes uz tarifiem nebūs.

Bažas par iekļaušanos termiņos

Lielākie projekti no gāzes atkarīgajās pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē, visticamāk, nebūs gatavi arī nākamās apkures sezonas sākumā. Uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” izpilddirektore Oļesja Duškeviča pauda cerību, ka termiņu varēs pagarināt uz vēl vēlāku laiku: “Lielas bažas ir par termiņiem tomēr, jo visādi var gadīties gan celtniecības darbos, gan arī esošajā ģeopolitiskajā situācijā ar iekārtu piegādēm. Būvnieks pagaidām mums sola, ka vajadzētu paspēt līdz termiņam, bet īstenībā ļoti gribētos, ja tomēr būtu iespēja to termiņu pagarināt.”

Viens no projektiem, par ko ar CFLA jau ir noslēgts līgums, ir par jaunas katlu mājas būvniecību Kauguros, Jūrmalā, blakus jau esošajai šķeldas katlu mājai. Tas ļaušot samazināt gāzes īpatsvaru Jūrmalas energobilancē no aptuveni 50% līdz 30%. Augstās gāzes cenas dēļ Jūrmalā šogad ir viens no augstākajiem siltuma tarifiem starp pilsētām – 225 eiro par megavatstundu pirms valsts atbalsta. Par cik tarifs būtu zemāks, ja otra šķeldas katlu māja jau būtu uzbūvēta, aplēst atsaka “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš. Viņš stāsta – šogad viss bijis atkarīgs no veiksmes, kurā brīdī un par kādu cenu izdodas nopirkt gāzi.

Ātrāk par nākamā gada izskaņu jauno katlu māju uzcelt neesot iespējams. Valdības paredzēto variantu katlu mājas celt pirms līguma par Eiropas fondu naudas piešķiršanu Vītoliņš vērtē skeptiski: “Tie ir riski. Risks ir, ka, ja pielaiž kādas tehniskas vai citas neprecizitātes vai kļūdas, var tikt piemērota finanšu korekcija, samazināts līdzfinansējums. Es domāju, ka daudzi uzņēmumi uz to nav gatavi iet.”

Netālu esošo dabasgāzes katlu māju “Jūrmalas siltums” pēc projekta turpinās izmantot, taču tikai pīķa stundās, kad bez tās nevarēs iztikt.

Mārupē no gāzes neatteiksies

Savukārt citās vietās Latvijā no dabasgāzes siltumapgādes uzņēmumi neplāno atteikties par spīti augstajai cenai šogad un neskaidrībai nākotnē. Piemēram, Skultes ciemā Mārupes novadā par siltumu dzīvokļiem jāmaksā otra dārgākā cena Latvijā – tarifs pirms valsts atbalsta ir 312 eiro par megavatstundu. Šeit siltumu ražo tikai no gāzes. “Šī katlu māja, ko jūs redzat aiz muguras fonā, tā ir nodota ekspluatācijā 2018. gadā. Tur ir investēti 270 tūkstoši eiro, par ko “Mārupes komunālie pakalpojumi” kā pakalpojuma sniedzējs ņēma kredītu, izbūvēja šo katlu māju, tā kā mēs pagaidām paliekam pie gāzes,” teica Dace Šveide, SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” valdes locekle.

Vadītāja norāda uz vairākiem šķēršļiem, kas liedz pāriet uz šķeldu. Būtu nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, turklāt būtu jāmeklē jauna vieta, jo esošās katlu mājas Mārupes novadā atrodas pārāk tuvu dzīvokļu mājām: “Ciematam tas būtu ļoti liels apgrūtinājums. Tie būtu putekļi, tas ir troksnis. Tā ir ļoti sarežģīta loģistikas ķēde, un tā ir vietas maiņa pilnīgi noteikti. Tas attiecas Mārupē principā uz visām trim katlu mājām, kuras atrodas ļoti tuvu dzīvojamajam fondam. [..] Pašreiz ekonomiski pamatoti arī īsti nebūtu no uzņēmuma viedokļa, ja mēs investētu pietiekami lielas summas, jo parēķinot, tas varētu sanākt 2,5 miljoni eiro uz vienu katlu māju.”

Lai tarifu tomēr samazinātu, Mārupe meklēs iespējas dabasgāzi aizstāt ar propānu. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns tikmēr norāda – valsts mērķis ir enerģētiskā neatkarība, tāpēc pašvaldībām tomēr būtu no gāzes jāatsakās par labu vietējam resursam. Ministrija domāšot jaunus instrumentus, kā to panākt.

Ministrija atzīst – gāzes aizstāšana norit lēni

Savukārt martā palaistās Eiropas fondu programmas rezultātus ministrija kopumā vērtē pozitīvi, jo iesniegts vairāk projektu nekā sākotnēji plānots. Vienlaikus Šaicāns atzīst – cerības par ātru pāreju no gāzes uz šķeldu gan piepildījušās nav: “Tā lielākā masa, kas šobrīd ir nokavējuši, tie pēc būtības ir tie, kas gaidīja vai joprojām gaida CFLA lēmumu, un tad uzsāk šīs darbības, kas pēc būtības nebija tas, uz ko mēs bijām tajā brīdī aicinājuši.”

Savukārt par iespēju termiņus katlu māju projektiem pagarināt pēc 2023. gada, kā iesaka “Daugavpils siltumtīkli”, Šaicāns ir skeptisks. Tas ir pēdējais brīdis, kad jānodod visi iepriekšējā perioda Eiropas fondu projekti, kuru vidū ir arī katlu māju programma. Pašvaldībām esot jāspēj projektus novest līdz galam. “Arī pašvaldībai šinī brīdī droši vien vajag pārskatīt savas prioritātes un skatīties, kādā veidā šos projektus paveicināt, lai viņi virzās uz priekšu. Tā jau ir mūžīgi tāda viegla atbilde – mēs nepaspēsim, neizdarīsim. Droši vien vajag skatīties otrādi. Kā mēs varam izdarīt kaut ko vairāk, lai mēs paspētu līdz [2023.] gada beigām,” teica Šaicāns.

Viņš arī piebilst – Eiropas fondu nauda siltumapgādes uzņēmumiem pārejai uz šķeldu vai citiem atjaunojamajiem energoresursiem būs arī nākamajā periodā. Tāpēc iespējas no gāzes atteikties pašvaldībām būs vēl.

Tikmēr cerību, ka tarifi apkures sezonas gaitā šogad varētu mazināties, vieš šīs nedēļas dabasgāzes cenas kritums starptautiskajā biržā. Pēdējā mēneša laikā tā nokritusies gandrīz uz pusi. Taču tik un tā gāzes cena ir augstāka nekā tā bija iepriekšējā apkures sezonā, kad valstij tāpat, kā šogad nācās noteikt gāzes cenas griestus un novirzīt vairākus simtus miljonus eiro, lai palīdzētu iedzīvotājiem samaksāt rēķinus.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu