Šobrīd tā sauktais zaļais kurss netiek noņemts no politiskās dienaskārtības, bet gan tiek būtiski koriģēts, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” atzina Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, piemetinot, ka galvenais uzdevums ir pārlaist gaidāmo ziemu “ne tikai makroekonomiskos rādītājos, bet arī tādā izpratnē, lai cilvēki varētu samaksāt apkures rēķinus”.
Viens no Eiropadomē skatāmajiem jautājumiem ir cenu griesti trubu gāzei un veidi, kā atsevišķu energokompāniju gūto peļņu aplikt ar nodokļiem, lai iedzīvotājiem kompensētu dramatisko rēķinu pieaugumu. “Jāņem vērā, ka šī ziema vēl ir puslīdz prognozējama, taču jau jāraugās uz 2023./2024. gada ziemu, kad iekrātās rezerves būs iztērētas,” piezīmē Ijabs.
Politiķis arī norāda, ka Eiropas Savienības valstu vidū ir arī tādas valstis, kas kategoriski atsakās būt solidāras, piemēram, Ungārija. “Ja Eiropa būtu kopīgi gatava iepirkt gāzi, tad, iespējams, cenas būtu zemākas mums visiem. Tas ir jautājums, pie kā jāstrādā Eiropas Komisijai.” Vienlaikus Ijabs atzīst, ka pie tāda gāzes patēriņa kā iepriekš mēs nekad vairs neatgriezīsimies, jo gāze, pat ja tā būs, vairs nebūs tik lēta. “Turklāt daudzi Eiropas politiķi pārdzīvo, ka mēs miera laikos, tautas valodā runājot, esam laiduši luni un neesam izdarījuši nepieciešamo attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem. Mēs arī pietiekami intensīvi neesam veidojuši starpsavienojumus, lai varētu tirgu integrēt.”
Vaicāts, kādi ir galvenie nākamās Latvijas valdības uzdevumi enerģijas jomā, Ijabs uzsver nepieciešamību strauji kompensēt pieaugošās izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Otrs aspekts ir noņemt ierobežojumus un birokrātijas sloga samazināšana atjaunojamajiem energoresursiem. Lūgts komentēt, kāpēc uz Eiropas fona Latvijā inflācijas rādītāji ir vieni no augstākajiem, Ijabs norāda, ka cēloņi meklējami jau iepriekš minētajā energoresursu cenu pieaugumu jautājumā. Tāpat jāņem vērā, ka celsies kredītu procentu likmes, un arī tas ir aspekts, kam jaunajai valdībai arī būs jāpievērš uzmanība.
Lūgts komentēt, kā ekonomisko krīzi saredz Ijaba kolēģi frakcijā un Eiropas Parlamentā kopumā, politiķis pauž, ka viens no jautājumiem, par ko tiek diskutēts, ir valstu parādsaistības un apjoms, cik lielus līdzekļus valstis var aizņemties. “Līdz ar Covid-19 pandēmiju mēs aizvirzījāmies no līdz šim pieņemtajiem aizņēmumu apmēra rādītājiem (..) Eiropā ir dalībvalstis, kas aizvien, kā saka, ir parādos līdz ausīm, un ir jautājums par to, cik ilgi Eiropa varēs šīs valstis vilkt uz vienotu monetāro zonu. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, Latvija velk, teiksim, Grieķiju un Itāliju, kur ārējais parāds ir krietni pāri 100% no IKP,” skaidro politiķis, piemetinot, ka šis temats ir ārkārtīgi nepopulārs un sensitīvs.
Sarunas noslēgumā Ijabs pauž, ka Eiropas Parlamenta vidējā temperatūra attiecībā pret karu Ukrainā neatdziest, taču vienlaikus no atsevišķiem politiķiem, piemēram, Silvio Berluskoni, izskanējuši bīstami aicinājumi veidot draudzīgas attiecības ar Krieviju. Tāpat Ijabs uzsver, ka pret Baltkrieviju jāvērš tādas pašas sankcijas kā pret Krieviju un jāveido vienlīdzīgāka militārā palīdzība Ukrainai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
