Pētījums: lēcējzirnekļi ir gudrāki, nekā mums šķiet

TVNET
Pētījums: lēcējzirnekļi ir gudrāki, nekā mums šķiet
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Lēcējzirneklis. Ilustratīvs attēls.
Lēcējzirneklis. Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Sīciņie lēcējzirnekļi (menemerus semilimbatus) ar savām lielajām acīm, izrādās, spēj izdarīt kaut ko tādu, ko, kā uzskatīts līdz šim, spēja tikai mugurkaulnieki, proti, šie īpašie zirnekļi, iespējams, spēj atšķirt dzīvu objektu no nedzīva.

2021. gada eksperimentā savvaļas lēcējzirnekļi, saskaroties ar dzīvu un nedzīvu objektu simulācijām, izrādīja tādu uzvedību, kas varētu liecināt, ka tie spēj tos atšķirt. Pētījums ne tikai liecina, ka šī spēja dzīvnieku pasaulē ir izplatītāka, nekā uzskatīts iepriekš, bet arī demonstrē to, ka pētnieku izstrādātie eksperimenti var palīdzēt līdzīgā veidā pārbaudīt citus bezmugurkaulniekus.

“Rezultāti skaidri demonstrē lēcējzirnekļu spēju atšķirt bioloģiskās kustības pazīmes,” rakstīts 2021. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS Biology”.

Ja par to padomā nopietnāk, tad šī spēja var būt kritiski svarīga, medījot vai cenšoties nenonākt ienaidnieka teritorijā. Lēcējzirnekļi izrādījās lieliski kandidāti, lai pārbaudītu, vai tiem piemīt šī spēja, jo tiem ir ļoti laba redze. Kā jau lielākā daļa zirnekļu, arī lēcējzirnekļi ir apveltīti ar astoņām acīm, tomēr to vidū divas ir pārsteidzoši lielas un, kā uzskata zinātnieki, piešķir šiem zirnekļiem krāsu redzi.

Pētnieku komanda biologa Masimo de Agro vadībā savāca 60 lēcējzirnekļus, ar kuriem pēc tam tika veikts īpašs eksperiments, kurā zirnekļu priekšā tika rādītas animācijas, kas attiecīgi reprezentēja dzīvu vai nedzīvu kustīgu objektu. Zirnekļu ķermenis animācijas atskaņošanas brīdī atradās nofiksēts uz tāda kā mehāniskā skrejceliņa, ko darbināja gaisa strūkla. Veids, kādā zirneklis centās kustēties pa šo skrejceliņu, liecināja par to, kā tas uztver attiecīgo animāciju.

Interesanti, ka lēcējzirnekļi pagrieza savu ķermeni, lai ar lielajām acīm aplūkotu objektus, kas kustējās kā nedzīvi organismi. Pētnieki secināja, ka tas ir tāpēc, ka sekundārajām acīm nav tā redzes asuma, kas piemīt lielajām acīm, tiesa, tās piešķir zirneklim teju 360 grādu redzesloku.

Ja zirneklis ar šīm sekundārajām acīm pamana kaut ko, ko tas atpazīst, kā arī kaut ko, ko tas nepazīst, prioritāti tas piešķirs dīvainajai lietai, pret to pavēršot lielās acis, kamēr pārējās acis joprojām vēros mazāk dīvaino lietu.

“Sekundārās acis šajā gadījumā vēro bioloģiskās kustības un spēj šo objektu saprast, kamēr nedzīvā objekta kustības ir dīvainas un zirneklis nesaprot, kas tur ir,” skaidroja de Agro.

Zinātnieki cer, ka šo pētījumu un tajā izstrādāto sistēmu varēs lietot, lai pētītu citus bezmugurkaulniekus, piemēram, kukaiņus un gliemežus.

Visi 60 lēcējzirnekļi pēc pētījuma beigām sveiki un veseli – varbūt nedaudz apmulsuši – tika nogādāti atpakaļ savvaļā.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu