Mazais ērglis, kura monitoringu veic AS “Latvijas valsts meži” (LVM), ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, populāciju skaits kopš 20. gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās. Pasaulē ligzdo aptuveni 16 000 pāru, 95% no visiem mazajiem ērgļiem - Eiropā. Vai zini, cik liela ir Latvijas mazo ērgļu populācija? Kādēļ tiek veikts tās monitorings? Kādu informāciju atklāj projektā iegūtie dati, un kā tos var izmantot?
LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis atbild uz jautājumiem par mazo ērgļu monitoringu – tā procesu, nozīmi un pārsteidzošajiem rezultātiem.
Kas ir mazo ērgļu monitorings?
“Tas ir lauka un kamerālo darbu kopums, kā rezultātā tiek noskaidrotas konkrētas sugas populācijas attīstības tendences jeb dinamika. Tiek noskaidrots gan klātesošo pāru skaits, gan ligzdošanas sekmes. Abi parametri raksturo populāciju. ”
Kāda ir šī projekta nozīme?
“Mazais ērglis ir viena no septiņām putnu sugām, kuru monitoringu veic LVM. Latvijā ligzdo ievērojama mazo ērgļu sugas pasaules populācijas daļa, tādēļ ir svarīgi zināt, kā šī suga jūtas areāla centrā, kas ir sugas globālās populācijas nozīmīgākā daļa.
Pēc mazo ērgļu populāciju raksturojošajiem parametriem var spriest par nozīmīgo tautsaimniecības nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, mazais ērglis ir viens no daudzveidības indikatoriem.
Līdzās vairāku citu putnu sugu monitoringam tas ir iekļauts arī speciālā Latvijas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammā.”
Cik sen tas tiek īstenots?
“Projekts tika sākts 1994. gadā divos monitoringa parauglaukumos – “Bukaiši” un “Murmastiene”. 2002. gadā tika izveidots trešais parauglaukums “Žūklis”, 2007. gadā ceturtais parauglaukums “Pāle”, 2008. gadā piektais parauglaukums “Mazgramzda” un 2021. gadā sestais parauglaukums “Gāguļi”. Tātad šobrīd pavisam pētījumi tiek veikti sešos parauglaukumos dažādās Latvijas daļās.
Latvijā ligzdo aptuveni 4500 mazo ērgļu pāru - visus saskaitīt nav iespējams, tādēļ putni tiek skaitīti parauglaukumos, iegūtos rezultātus attiecinot uz visu populāciju.”
Kas veic monitoringu un kā tas notiek?
“Monitoringu veic pētnieki, kuri labi pazīst šo sugu lauka apstākļos un zina šo putnu uzvedības īpatnības. Zinot dažādu konstatēšanas pazīmju kopumu, var samērā precīzi noskaidrot ligzdošanas rajonu un ligzdu atrašanās vietas. Vienā parauglaukumā pētījumus veic 1-3 eksperti. Pirmā uzskaite parauglaukumos tiek veikta no aprīļa vidus līdz maija sākumam. Šajā laikā mazie ērgļi ir ieradušies ligzdošanas rajonos, riesto un pārojas, tie ir labi ieraugāmi un sadzirdami.
Novērojumi tiek veikti no atklātām vietām (pļava, lauks, reljefa paaugstinājums), no kurām ir plaša un laba redzamība. Izmantojot tālskati vai teleskopu, tiek vēroti lidojošie putni un vietas mežā, kur putni ielaižas ar barību vai pēc riesta un pārošanās. Šādas vietas liecina par ligzdas atrašanās vietu.
Viens no pētījumiem, kas tapis no tiešraidēs iegūtajiem datiem, ir publicēts starptautiskajā ornitoloģisko pētījumu žurnālā "Bird Study".
Otrās uzskaites laikā, jūlijā, jau tiek pārbaudītas zināmās ligzdas un tiek meklētas jaunas ligzdas. Šīs uzskaites laikā tiek noskaidrotas ligzdošanas sekmes, kā arī tiek precizēts klātesošo pāru skaits parauglaukumos. Lai noskaidrotu ligzdošanas sekmes, tiek pārbaudīts ligzdu saturs, pie tām piekāpjot. Šāda sarežģīta un laikietilpīga darba veikšanai ir nepieciešamas labas zināšanas un pacietība, kā arī izpratne par darba nepieciešamību.”
LVM apsaimniekotajās meža platībās tiek aizsargātas gan retās putnu un citu dzīvnieku sugas, gan to dzīvotnes un nozīmīgie biotopi. Vietās, kur ligzdo aizsargājamie putni – melnais stārķis, visi Latvijā ligzdojošie ērgļi u.c. sugas, tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, un sugas aizsardzības nolūkos tiek veidoti mikroliegumi un teritorijas dzīvotņu aizsardzībai. Lai saglabātu īpaši aizsargājamos meža biotopus un aizsargājamās dzīvnieku un augu sugas, LVM apsaimniekotajos mežos 32,2 tūkstošu hektāru platībā ir noteikts mikrolieguma statuss. Ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos mikroliegumu platība pieaug par diviem līdz trīs tūkstošiem hektāru.
Ko vēsta iegūtie dati un kā tos var izmantot?
“Monitoringa dati liecina, ka kopumā mazo ērgļu Latvijas populācija ir stabila. Taču
atsevišķos parauglaukumos ar intensīvas lauksaimniecības lielāku īpatsvaru ir novērojama klātesošo pāru un ligzdošanas sekmju samazināšanās. Šāds secinājums ir papildu pamatojums, kāpēc īpaši būtu atbalstāmi videi draudzīgāki lauksaimnieciskās ražošanas veidi.
Jo intensīvāka ir ražošana, jo lielāku negatīvu ietekmi tā rada uz bioloģisko daudzveidību. Arī cilvēku populācija nav pasargāta no šīm ietekmēm.”
Vai ir izdevies atklāt arī kādu pārsteidzošu faktu?
“Jā, pētnieki Lietuvā ir konstatējuši, ka
mazie ērgļi sākuši ligzdot jaunākos mežos. Šāda mazo ērgļu uzvedība liecina gan par pieaugušu mežu īpatsvara samazināšanos, gan par sugas pielāgošanās spējām.
Arī Latvijā ir konstatējama mazo ērgļu ligzdošana jaunos mežos, jo īpaši eglēs ar nolauztām galotnēm kā piemērotām ligzdu būvēšanas vietām.
Svarīgi, lai ligzdošanas mežs robežotos ar pļavām un zālājiem, kas ir nozīmīgākie mazo ērgļu barošanās biotopi, jo mazo ērgļu pamatbarība ir peļveidīgie grauzēji, galvenokārt lauka strupastes, un vardes, nelielākā skaitā arī kurmji un uz zemes ligzdojošie putni, kā cīruļi, čipstes un griezes. Šīs sugas ir sastopamas galvenokārt lauksaimniecībā ekstensīvi izmantotajās teritorijās.”
Kāda ir mazo ērgļu monitoringa nākotne?
“Projekts tiks turpināts tik ilgi, kamēr būs nepieciešamais finansējums, un galvenais, kamēr būs pētnieki šī sarežģītā un laikietilpīgā darba veikšanai.”
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".
