/nginx/o/2022/10/29/14927938t1h6463.jpg)
Dažas nedēļas pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas armijā tika apspriesti scenāriji iespējamam kodoluzbrukumam Vācijai, vēsta laikraksts „Die Welt”. Militārajā radio ziņojumā tika runāts par trim kodoltriecienu mērķiem: Berlīnei, ASV aviobāzei Ramšteinā un Buhelas aviobāzei, kur ASV glabā kodolieročus. Drošības eksperti šo informāciju novērtēja atšķirīgi.
"Die Welt" raksta, ka Rietumu izlūkdienesti pārtvēruši Krievijas Jūras spēku radio sarunas manevros Baltijas jūrā pagājušā gada nogalē.
Eksperti uzskata, ka militārajās mācībās kodolieroču izmantošanas apspriešana ir ierasta lieta – tā tas noticis arī NATO manevru laikā. Šādas sarunas ne vienmēr liecina par reāliem draudiem. Turklāt jāņem vērā fakts - krievi, visticamāk, zināja, ka viņus noklausās, tāpēc apzināti runāja par kodoltriecienu, lai iebiedētu pretiniekus un izraisītu Rietumos bailes.
Krievija un kodoltrieciena draudi
Agresorvalsts draudi pastiprinājās pēc „daļējās” mobilizācijas izsludināšanas Krievijā 21. septembrī. Tad Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka „vēju roze var pagriezties” pret Rietumiem.
Pēc Krimas tilta saspridzināšanas Kremlis izvairījās no tiešas atbildes uz jautājumu par kodolieroču izmantošanu, reaģējot uz šādiem notikumiem.
Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka kodoldoktrīna attieksies arī uz īslaicīgi okupētajām Ukrainas teritorijām, kuras Krievijas Federācija mēģināja anektēt pēc viltus „referendumu” sarīkošanas.
Eksperti atzīmē, ka Krievijas kodoldraudi pagaidām aprobežojas tikai ar vārdisku retoriku un reālas gatavošanās uzbrukumam nav.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka situācija kaujas laukā neietekmēs Krievijas lēmumu pielietot kodolieročus pret Ukrainu. Tajā pašā laikā ASV prezidents Džo Baidens paudis neizpratni, kādēļ Kremļa diktators nemitīgi runā par kodolieročiem, ja viņš tos negrasās izmantot.
