Vairākās Eiropas valstīs iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja sagatavot iepriekš izteiktās gribas dokumentu par ārstniecību, aprūpi vai atteikšanos no tās gadījumā, ja persona vairs nespētu paust savu gribu, norādīts Saeimas Analītiskā dienesta apskatā "Tiesības atteikties no atdzīvināšanas un dzīvību uzturošas ārstniecības - Eiropas valstu prakse".
Ārstniecības un aprūpes pārtraukšana gadījumos, kad pacients pats nolemj atteikties no ārstniecības vai aprūpes, nav pasīvā eitanāzija, atzīmēts apskatā. Eitanāzijas mērķis, atsakoties no dzīvību uzturoša atbalsta, ir pacienta nāve. Savukārt neefektīvas ārstēšanas izbeigšanas mērķis nav pacienta nāve, bet gan pacienta vēlme novērst diskomfortu, izvairīties no dzīvības uzturēšanas mākslīgā veidā un miršanas procesa pagarināšanas, ko šāda ārstēšana izraisa. Pirms iepriekš paustās gribas dokumenta sagatavošanas ārsts sniedz pacientam izvērstu informāciju par tā būtību, sekām un sastādīšanas nosacījumiem, norāda Analītiskā dienesta pētnieki.
Eiropas valstīs nepilngadīgām personām visbiežāk netiek dotas tiesības sagatavot iepriekš paustās gribas dokumentu. Vairumā valstu ir spēkā priekšnoteikums, ka personai ir jābūt pilngadīgai, rīcībspējīgai un lemtspējīgai, lai šādu dokumentu sagatavotu.
Dānijā, Slovēnijā un Ungārijā iepriekš paustās gribas dokuments ir jāņem vērā, ja persona slimo ar smagu, neārstējamu slimību, kas izraisītu nāvi īsā laika posmā, pat ar atbilstošu medicīnisku iejaukšanos vai ārstniecību, ja persona neatgriezeniski zaudētu fiziskās vai garīgās spējas sevi aprūpēt, un medicīniskā iejaukšanās tikai mākslīgi pagarinātu personas dzīvi, kā arī, ja ārstēšanas fiziskās sekas ir vērtējamas kā ļoti nopietnas un mokošas.
Čehijā, Francijā, Nīderlandē, Spānijā, Šveicē un Ungārijā iepriekš paustās gribas dokumentu ir iespējams sagatavot brīvā formā, tomēr daļā gadījumu ir nepieciešama arī liecinieku klātbūtne. Austrijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Šveicē un Vācijā tas ir paveicams, aizpildot speciāli izstrādātas veidlapas. Austrijā, Čehijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Ungārijā un Vācijā šādu dokumentu ir iespējams sagatavot arī pie notāra. Tāpat Austrijā, Spānijā un Portugālē iepriekš paustās gribas dokumentu var sagatavot pie pašvaldības vai valsts iestādes darbinieka.
Dokuments lielākoties stājas spēkā uzreiz pēc tā sagatavošanas. Dažās valstīs noteiktas arī papildu prasības attiecībā uz dokumenta spēkā esību, piemēram, Ungārijā obligāts ir ārstu komisijas apliecinājums.
Vairākās valstīs - Austrijā, Dānijā, Francijā, Portugālē, Slovēnijā un Spānijā - iepriekš paustās gribas dokumenti tiek reģistrēti attiecīgos valsts reģistros. Dažās valstīs dokumenta reģistrācija speciālā reģistrā ir priekšnoteikums tam, lai tas būtu spēkā, citās - dokumenta reģistrācija reģistrā nav obligāta prasība.
Tomēr ir iespējami dažādi apstākļi, kas liedz mediķiem rīkoties atbilstoši pacienta iepriekš paustajai gribai. Ja tā netiek ņemta vērā, ārstam pacienta medicīniskajā dokumentācijā ir jāatzīmē gribas neizpildīšanas iemesli. Eiropā mediķiem netiek piemērots sods par spēkā esoša dokumenta izpildi vai pamatotu neizpildi.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma līdz oktobra vidum prasīt atbildīgajām ministrijām iesniegt nepieciešamos precizējumus Saeimā izskatāmajiem grozījumiem Pacientu tiesību likumā, kas pacientiem ar neārstējamām slimībām ļaus atteikties no atdzīvināšanas pasākumiem.
Viens no grozījumu virzītājiem, komisijas priekšsēdētājs Andris Skridre (AP) skaidroja, ka grozījumi paredz, ka cilvēki ar neārstējamu slimību var iepriekš izlemt, ka, ja viņam apstāsies sirdsdarbība vai elpošana, tad attiecībā uz viņu netiek veikti atdzīvināšanas pasākumi.
Tas nozīmē, ka šie cilvēki jau iepriekš varētu norādīt, ka šādās situācijās atsakās no iespējas tikt pieslēgtiem mākslīgajai plaušu ventilācijai vai citām ierīcēm, skaidroja Skride.
Komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ilze Šķiņķe norādīja, ka VM konceptuāli atbalsta šāda regulējuma nepieciešamību pasīvajai eitanāzijai un ministrija ir gatava strādāt pie tā uzlabošanas.
