T, 30.11.2022.

Atklāj Latvijas Zemes dzīļu informācijas sistēmu

TVNET
Atklāj Latvijas Zemes dzīļu informācijas sistēmu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Publicitātes foto

Kaut arī apslēpti skatienam, Latvijas zemes dzīlēs slēpjas vērtīgi derīgie izrakteņi. Pārskatu par tiem sniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Zemes dzīļu informācijas sistēma – publiski pieejams derīgo izrakteņu atradņu reģistrs ar bagātīgu kartogrāfisko materiālu un plašām datu skatīšanas un atlases iespējām. Tajā apkopota informācija par aptuveni 10 000 atradnēm un prognozēto resursu laukumiem – būvmateriālu izejvielām (kā smilti-granti, dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni), kūdru un citiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Sistēma ir vērtīgs interaktīvs rīks gan derīgo izrakteņu izplatības apzināšanai, gan arī atbalsts zemes dzīļu izmantošanas kontrolei un aizsardzībai, kā arī teritoriju un infrastruktūras plānošanai.

Atvieglota datu uzkrāšana, pārvaldība un pieejamība sabiedrībai

Sistēma veidota kā komplekss risinājums ar plašām datu skatīšanas, atlases, eksporta un lejupielādēšanas iespējām, kā arī kartogrāfisko informāciju. Tajā apvienota līdz šim atsevišķi uzturētu datubāzu informācija, apkopojot un integrējot arī digitāli pieejamos ģeotelpiskos datus un nodrošinot ģeoloģiskās informācijas vienotu pārvaldību un pieejamību.

Kopumā Zemes dzīļu informācijas sistēmu veido pieci galvenie bloki: ģeoloģiskās izpētes darbu un aprēķinu rezultātā iegūtie derīgo izrakteņu krājumu un kvalitātes dati, dokumentācija derīgo izrakteņu ieguvei, ikgadējā derīgo izrakteņu krājumu bilance (krājumu izmaiņas derīgo izrakteņu ieguves vietās), Valsts ģeoloģijas fonda (VĢF) materiālu reģistrs, kā arī ģeotelpiskie dati.

Šī informācija ir pieejama gan publiskiem lietotājiem, lai noskaidrotu, vai zemes īpašuma robežās pieejami digitāli dati par derīgo izrakteņu resursiem, gan pašvaldībām teritorijas plānošanai, kā arī derīgo izrakteņu izpētes un ieguves uzņēmumiem un valsts iestādēm. To aktīvi izmanto, piemēram, Valsts vides dienests zemes dzīļu izmantošanas kontrolei un administratīvo aktu izsniegšanai. Derīgo izrakteņu ieguvējiem par iepriekšējā gadā iegūto apjomu iespējams atskaitīties sistēmā elektroniski. Tāpat sistēma noderīga ģeoloģiskās izpētes darbu veicējiem, kuriem pirms izpētes uzsākšanas ir jāiepazīstas ar objektu pieejamo informāciju, lai plānotu izpētes darbus un sagatavotu krājumu aprēķinus – īpaši tad, ja runa ir par atlikušo krājumu aprēķiniem. Sistēmā integrēts arī VĢF pārskatu reģistrs – teju par 23 000 vienībām, ar ko LVĢMC klients var iepazīties pirms VĢF apmeklējuma klātienē vai materiāla pieprasīšanas elektroniski.

Foto: Publicitātes foto

Zemes dzīļu informāciju var apskatīt ikviens interesents. Ievadot kadastra apzīmējumu, sistēmā redzama visa digitāli pieejamā informācija – atradnes vieta, veids, dati par ģeoloģisko izpēti un derīgo izrakteņu ieguvi. Atlasītie ģeoloģiskie objekti skatāmi apvienojumā ar izvēlētajiem fona slāņiem, piemēram, ģeoloģiskajām kartēm, kas norāda uz ģeneralizētu vispārējo ģeoloģisko uzbūvi konkrētajā teritorijā, u.c.

Ilgtspējīgai Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošanai

Latvijas zemes dzīlēs ir gana daudz vērtīgu derīgo izrakteņu un tie ir būtisks Latvijas tautsaimniecības elements. Pie mums sastopami derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvniecībā un būvmateriālu ražošanā. Savukārt kūdru galvenokārt izmanto dārzkopībai nepieciešamo produktu ražošanai, lielāko daļu kūdras arī eksportējot. Derīgo izrakteņu resursi jāapsaimnieko prātīgi, un Zemes dzīļu informācijas sistēma uzlabo derīgo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Datu papildināšana un kvalitātes pārbaude ir nepārtraukts process

Sistēma vēl ir jauna, bet atvieglojums ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanā un pārvaldībā ir būtisks. Līdz sistēmas izveidošanai šos datus uzturējām atsevišķās datubāzēs, kuras pie tam nebija sasaistītas ar ģeotelpiskajiem datiem. Efektīvāka ir arī derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošana, kas iepriekš prasīja vairāk manuāla darba. Zemes dzīļu informācijas sistēmas izstrādes procesā liels uzsvars likts uz atsevišķu atradnes elementu savstarpēju sasaisti, kas bija tehniski sarežģīts uzdevums, vienlaikus īpaši būtisks, lai nodrošinātu objektīvu datu atlasi un krājumu bilances sastādīšanu. To ietekmēja lielais ģeoloģiskās informācijas apjoms pat vienas atradnes ietvaros – veiktas vairākas izpētes un krājumu aprēķini, vairākas un dažāda veida izsniegtās dokumentācijas ieguvei, to teritorijas un derīguma termiņi.

Zemes dzīļu informācijas sistēma ir dzīva, datu kvalitātes pārbaudes un informācijas papildināšanas process ir nepārtraukts. Ir gandarījums, ka sistēmas izveidē ieguldītais pamatīgais darbs ļaus turpmāk strādāt vieglāk un ērtāk, paturot acīs skatienam apslēptos Latvijas resursus.

Informāciju sagatavoja VISA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Zemes dzīļu daļas vadītāja Daiga Pipira.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu