Tikpat izvairīga bija nu jau bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kurai vietu kādā no spēka ministrijām prognozēja partijas biedrs, eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Viņa gan nenoliedz, ka piedāvājums par Aizsardzības ministriju partiju varētu apmierināt: “Es domāju, ka NA jau iepriekš ļoti skaidri pateica savu pozīciju, ka mēs arī pretendētu uz vienu no spēka ministrijām. (..) Par kandidātiem tas būs valdes lēmums.”
Tomēr piektdienas vakarā pēc pusotru stundu ilgas sanāksmes skaidrības par atbildību sadali starp partijām vairāk nekļuva. Kariņš pēc tam nemaz neiznāca pie medijiem, jo devās prom vēl pirms sapulces beigām. AS apgalvoja, ka par amatiem nerunās, jo vispirms gribot ķerties pie valdības deklarācijas, kā to esot prasījis Valsts prezidents Egils Levits.
Te gan jānorāda, ka patiesībā Levits pirmdien, runājot par valdības veidošanas secību, teica pavisam ko citu: “Nākamais jautājums ir par personālijām – tātad, kuri būs atbildīgie koalīcijas partneru deleģētie ministri. Un tad sāksies lielākais un smagākais darbs pie valdības deklarācijas.”
AS pozīciju piektdien skaidroja biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” vadītājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš vēlēšanās bija AS premjera amata kandidāts, bet šobrīd nekādus politiskos amatus neieņem. Uz tiešu jautājumu, kas AS neapmierināja Kariņa piedāvājumā, Pīlēns atkal sāka runāt par deklarācijas trūkumu: “Tāpēc, ka mums nav deklarācija. Ja mums nav deklarācija ar uzdevumiem, kas ir galvenais kā mērķis, ir ārkārtīgi grūti saprast... Tātad tā secība ir ļoti vienkārša: no sākuma ir deklarācija ar uzdevumiem, ko mēs solidāri esam gatavi visi veikt, un automātiski tad ir atbildības, un tad ir konkrētie uzvārdi.”