Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri pirmdien tikās miera sarunās Vašingtonā dažas stundas pēc tam, kad uz abu valstu nemierīgās robežas atkal notika apšaudes.
Armēnijas ārlietu ministra Ararata Mirzojana un Azerbaidžānas ārlietu ministra Džeihuna Bairamova sarunas organizēja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
"ASV ir uzticīgas miera sarunām starp Armēniju un Azerbaidžānu. Tiešs dialogs ir vislabākais ceļš uz patiesi noturīgu mieru, un mēs esam ļoti apmierināti to atbalstīt," pirms sarunām sacīja Blinkens.
ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, izteicās, ka šī ministru tikšanās mazāk bija miera sarunas šī termina pilnā izpratnē, bet vairāk bija ar mērķi nodrošināt iespēju karojošajām pusēm tikties un sarunāties.
Pirms nedēļas Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs "vienojās nelietot spēku" Kalnu Karabahas konflikta risināšanai. Tas notika 31.oktobrī samitā Sočos, kuru sarīkoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Neraugoties uz šo vienošanos, Azerbaidžānas spēki pirmdienas rītā atklāja uguni uz Armēnijas pozīcijām abu valstu robežas austrumu sektorā, paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrija.
Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Armēnijas spēkus, ka tie apšaudījuši Azerbaidžānas karavīru pozīcijas vairākās vietās uz robežas.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs aicināja abas puses "atturēties no darbībām un soļiem, kas var novest pie saspīlējuma eskalācijas".
Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu - 2020.gada rudenī un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Sešu nedēļu ilgajā karā 2020.gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku. Saskaņā ar vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza ar Krievijas atbalstu, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kopš šī kara beigām uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas vairākkārt notikušas sadursmes. Septembrī jaunās sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā 280 cilvēki.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.