“Politbirojs ir pilns ar Sji Dzjiņpina lojālistiem, personīgi pazīstamiem un faktiski parādā esošiem kadriem, bet tādu profesionālu politisku un ekonomisku speciālistu tur īsti nav,” intervijā TVNET raidījumam “Pasaule kabatā” spriež RSU Ķīnas studiju centra un Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāja Una Bērziņa-Čerenkova.
Jau ziņots, ka oktobra beigās norisinājās Ķīnas Komunistiskās partijas kongress, kura laikā ik pēc pieciem gadiem tiek izraudzīts jauns Politbiroja sastāvs un reizē arī piešķirti visi augstākie politiskie amati Ķīnas Tautas Republikā. Šajā kongresā Sji Dzjiņpins kļuva par pirmo Ķīnas līderi kopš Mao Dzeduna, kurš pārvēlēts uz trešo termiņu partijas ģenerālsekretāra un tātad arī valsts galvas amatā.
Ķīnas komentētāji ir teju vienisprātis, ka Sji Dzjiņpins demonstrē savas varas konsolidāciju un bruģē ceļu uz “vadīšanu līdz mūža beigām”. Arī Bērziņa-Čerenkova norāda, ka jaunais Politbirojs ir piepildīts ar prezidenta lojālistiem un lielā mērā gaidāma iesāktās politikas turpināšana un pastiprināšana.
Viņa skaidro, ka jaunajā Politbiroja sastāvā teju visi bijuši vai nu Sji Dzjiņpina sekretāri, asistenti vai citādi bijuši viņa pakļautībā, tāpēc, visticamāk, šajā sastāvā nav nevienas balss, kas varētu prezidenta politiku izaicināt.
Premjerministra amatā Li Kecjanu nomainīs Li Cjans, kuram tradicionāli būs arī lielākā teikšana pār Ķīnas ekonomiskajiem jautājumiem. Ķīnas studiju centra vadītāja norāda, ka viņas kolēģi, kuri specializējas Ķīnas ekonomikas politikā, uz šīm pārmaiņām neraugās optimistiski, jo jaunajam premjeram trūkstot praktiskas pieredzes ekonomikas plānošanā.
Viņa vērš uzmanību arī par galveno Sji Dzjiņpina ideologu uzskatītajam intelektuālim, profesoram un starptautisko attiecību speciālistam Vanam Huninam. Viņš stāvot aiz koncepta par “Ķīnas sapni” un esot ļoti spēcīgs ideologs. “Ņemot vērā viņa lomu, mēs noteikti nesagaidīsim nekādu tuvināšanos vai kompromisu meklēšanu – viņš ir ļoti spēcīgs “Ķīnas ceļa” proponents,” Ķīnas turpmāko ārpolitisko virzienu prognozē Bērziņa-Čerenkova.
Savukārt atstājis Politbiroju ir bijušais “trešais numurs” Ķīnas politikā Li Džaņšu, kurš pirms pāris mēnešiem, tiekoties ar Putinu, publiski pauda atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, tādējādi atkāpjoties no Ķīnas ieņemtās stratēģiski neskaidrās pozīcijas. Kaut gan faktiski tas tiek skaidrots ar tradicionālo Politbiroja vecuma cenzu, Bērziņa-Čerenkova pieļauj iespēju, ka arī viņa provokatīvais izgājiens varētu būt ietekmējis Li Džaņšu aiziešanu no partijas vadības.
“Darīt to pašu, turpināt un pastiprināt kursu” – Ķīnas politisko nākotni ieskicē pētniece. To labi ilustrējot Sji Dzjiņpina paziņojums par strikto Covid-19 infekcijas ierobežošanas politiku, kas tikšot turpināta un pret ko publiski izskanējusi vien ļoti piezemēta kritika, kaut gan zināmas kļūdas esot tikušas atzītas.
“Sji Dzjiņpins neatkāpsies pat tur, kur ir absolūti skaidra kļūdaina politika, un to neatzīs,” secina Ķīnas studiju centra vadītāja.
Pilno intervijas atšifrējumu lasiet tiešsaistes žurnālā KLIK.