Leģendārajam Rīgas Dzemdību namam 75 gadi! Vēsture un interesanti fakti (3)

Pārdomu autore ir SIA „Rīgas Dzemdību nams” valdes priekšsēdētāja Santa Markova:

"Mūsu galvenās vērtības ir mūsu cilvēki – māmiņas un jaundzimušie un, protams, mūsu darbinieki, jo, lai cik liels būtu valsts atvēlētais vai pašu nopelnītais finansējums, bez jomas profesionāļiem tam visam nav nozīmes.

Mūsu kolektīvā strādā ap 400 darbinieki – ar dažādām interesēm, pieredzēm, piederoši dažādām reliģiskām konfesijām, ar dažādām pasē ierakstītām tautībām. Tomēr būdami dažādi, mēs esam vienoti – gan tādēļ, ka darām vienu, pasaulē skaistāko darbu, un mums ir kopīgs mērķis – padarīt katra bērniņa piedzimšanu par jaunās ģimenes priecīgāko un laimīgāko dzīves notikumu, gan arī tādēļ, ka visi dzīvojam vienā zemē – mūsu mīļajā Latvijā.

Mēs vēlamies būt atvērta, mūsdienīga, inovatīva un augsti profesionāla dzemdību palīdzības iestāde, par galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem izvirzot pozitīvu pacientu pieredzi, ilgtspējīgu attīstību, finanšu stabilitāti, racionālu cilvēkresursu plānošanu un rūpes par darbiniekiem, kā attīstības garantu ilgtermiņā.

Kā tas viss sākās?

1947. gada 16. jūlijā Miera ielā 45 darbu uzsāka iestāde ar padomju birokrātijai raksturīgu nosaukumu - “Latvijas PSR Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejas Veselības aizsardzības nodaļas Rīgas pilsētas 1. Dzemdību nams.” Rīgas pilsētas 1. Dzemdību nams tika iekārtots vēsturiskā, sarkano ķieģeļu arhitektūras stila ēkā, kurā 20.gadsimta sākumā darbojās Marijas diakonisu biedrības hospitālis. Pēc 2.Pasaules kara, kad Latvijas galvaspilsētā saplūda iebraucēji no visas plašās PSRS, strauji pieauga nepieciešamība paplašināt arī dzemdību palīdzības iestādes. Tad arī tika nolemts vēsturisko ēku Miera ielā 45 pielāgot Dzemdību nama vajadzībām, un 1947. gadu pamatoti var uzskatīt par Rīgas Dzemdību nama dzimšanas gadu. Savukārt daudziem zināmo daudzstāvu ēku uzbūvēja 1978.gadā, kad tas tika atklāts 6.martā, un 8. martā sagaidīts pirmais jaundzimušais – meitenīte.

Kopš laika, kad jaunās māmiņas nevarēja pēc dzemdībām būt kopā ar jaundzimušo pagājuši jau vairāk nekā 30 gadi, jo sākotnēji viņas savus bērniņus varēja sastapt tikai zīdīšanas laikā.

Tēvi par jaundzimušajiem uzzināja vai nu sazvanot konkrēto nodaļu vai arī gaidot zem logiem paziņojumu no jaunajām māmiņām.

Kaut kas tāds Padomju Savienībā vismaz oficiāli nebija piedzīvots, taču pamazām mainījās gan mediķu, gan sabiedrības attieksme pret dzemdību procesu un partnera klātbūtni tajās, līdz deviņdesmitajos gados ģimenes dzemdības, kurās dzemdībās sievietei līdzās ir bērniņa tēvs, tuvinieks vai cita uzticības vai atbalsta persona, jau nebija retums.

Aplūkojot dzemdību palīdzības sniegšanas evolūciju dažādos aspektos, tieši aprūpes modeļa maiņa ir joma, kur pārmaiņas vērojamas vistiešāk. Modelis, kur vienīgais galvenais lēmumu pieņēmējs ir ārstniecības persona, jau palikusi pagātnē, īpaši tik sensitīvā, individuālās vēlmēs balstītā, bet vienlaikus tik grūti prognozējamā augsta riska jomā, kā dzemdību palīdzība. Lai veiksmīgi konkurētu mūsdienu dzemdību palīdzības sniedzēju tirgū, nepieciešama pašreizējām medicīnas tendencēm atbilstoša ārstniecības un aprūpes taktikas maiņa, kurā uzsvars tiek likts uz pacienta centrētu, iesaistošu, pacientam un ģimenei atbalstošu taktiku - kā nepārtraukts un pēctecīgs atbalsts dabīgām dzemdībām un zīdīšanas veicināšanai visos dzemdību palīdzības posmos no antenatālās aprūpes, uzņemšanas stacionārā, pēcdzemdību aprūpes - līdz izrakstam.

Pacientu centrētu aprūpes modeli sekmīgi integrējām Dzemdību nama ikdienas procesos iepriekšējos plānošanas posmos. Atbilstoši labās prakses piemēriem, nākamā perioda izaicinājums būs šo koncepciju attīstīt jaunā, augstākā pakāpē – uz personu centrētā principa integrēšanā (person-centred care), ietverot sevī gan rūpes par pacientēm un viņu ģimeni kā vienotu veselumu, gan Dzemdību nama darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā, risinot ar mātes un jaundzimušā veselību būtiskus jautājumus, īstenojot dažādas aktivitātes sabiedrības izglītošanai un iesaistei.

Uz personu centrēts aprūpes princips jau pēc definīcijas ir vienlīdzīgas iespējas noteicošs un sociāli iekļaujošs, jo akcentē rūpes par cilvēku kā personību, atzīstot un pieņemot katra cilvēka fiziskās, garīgās, emocionālās un sociālās vajadzības, izvēloties katrai pacientei un ģimenei individuāli atbilstošāko un privātumu respektējošāko aprūpes modeli. Sākotnēji nozīmīgs uzdevums ir pilnveidot darbinieku izpratni un apmācīt viņus par pacienta centrētas pieejas īstenošanu dzemdniecībā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, kā arī izglītot un iesaistīt aprūpes procesā ģimeni, sniedzot arī psiholoģisku atbalstu.

Pilnveidojot aprūpes procesus (ģimeni iesaistošs modelis, pacienta centrēts ķeizargrieziens, iejaukšanās dzemdībās tikai pēc pamatotām klīniskām indikācijām, virzība uz aprūpi dzemdībās 1:1), rūpējoties par veselīgu un drošu darba vidi un labvēlīgu mikroklimatu darbiniekiem, kā arī iekļaujot sabiedrības izglītošanu un veidojot konstruktīvu, cieņas pilnu dialogu ar iesaistītajām pusēm, iespējams ievērojamus uzlabojumus panākt visefektīvāk.

Nenoliedzami, dzemdību palīdzības nozarē kopumā un katrā stacionārā atsevišķi, tostarp Rīgas Dzemdību namā, ir pilnveidojama un uzlabojama gan komunikācijas kultūra, gan ārstniecības procesu organizācija, gan pacientu drošības un kvalitātes standartu paaugstināšana. Tomēr ir nenovēršami un ir novēršami faktori. Klīnisko situāciju detalizēta analīze dažādos aspektos, vienotu algoritmu ieviešana, kvalitātes indikatoru ieviešana un kontrole un regulāra teorētiskā un praktiskā apmācība klīniskajām situācijām pietuvinātā vidē ir pareizais un efektīvākais uzlabojumu sasniegšanas ceļš novēršamo faktoru izskaušanai vai minimalizēšanai.

Pateicoties augsti kvalificētiem cilvēkresursiem, investīcijām tehnoloģijās un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanai, jau daudzus gadus Dzemdību nama perinatālās aprūpes kvalitātes rādītāji ir augstākie Latvijā, bet perinatālā un agrīnā neonatālā mirstība Dzemdību namā ir ievērojami zemāki kā Latvijā vidēji.

Dzemdību nama pakalpojumus atzinīgi novērtējoši un lojāli klienti ir viena no mūsu pamatvērtībām. Jebkurš atkārtoti atgriezies pakalpojuma saņēmējs nenoliedzami ir mūsu darba augstākais novērtējums. Tādēļ arī nākamajā periodā nemainīga prioritāte paliek pacientu apmierinātības un līdzesības līmeņa paaugstināšana, sekmējot pozitīvu pacientu pieredzi saņemot Dzemdību nama pakalpojumus. Pārdomāta klientu lojalitātes programma, kas palīdzēs ar klientiem veidot ilgtermiņa attiecības, atalgojot Dzemdību namam uzticīgus klientus ar īpašām privilēģijām un bonusiem – piemēram, atlaides no ģimenes palātu cenas, Ģimenes skolas pakalpojumi bez maksas u.tml.. Tas veicinās pozitīvu atsauksmju skaitu un konkurētspēju ar citām iestādēm.

Simboliski, ka Dzemdību nama gaskārtu atzīmējam tieši Patriotu nedēļā. Saliedētība un vērtību apzināšanās īpaši aktuāli ir pašlaik, kad tepat kaimiņos aizvien turpinās agresorvalsts Krievijas izraisītais nežēlīgais karš. Solidarizējoties ar varonīgo Ukrainas tautu, atbalstām un palīdzam integrēties mūsu kolektīvā ukraiņu kolēģiem, rūpējamies, lai droši un gaidīti šeit justos ukraiņu māmiņas – (līdz šim Dzemdību namā piedzimis 61 Ukrainas kara bēgļu bērniņš), ar atbildību izturamies pret mūsu valsts valodu un palīdzam to apgūt tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā, aktīvi iesaistāmies labdarības projektos un ziedojumam Ukrainas atbalstam. Tā, piemēram, tieši Lāčplēša dienā ar fonda “Ziedot.lv” iesaisti ziedojām 10 000 eiro medikamentu un medicīnas preču iegādei dzemdību palīdzības sniegšanai Ukrainā, jo, dāvinot citiem, bagātāki kļūstam mēs paši.

Mēs esam lepni par katru jaundzimušo un viņu māmiņu, lai kopā veidotu Latvijas nākotni un labklājību, jo tikai tad, ja Latvijā droši dzims bērni, kas izaugs un dzīvi veltīs savai valstij, mums būs nākotne Tādēļ kā savas valsts un sava darba patrioti esam lepni par savu valsti, vienoti un stipri ,lepojamies ar darbu, ko darām, katru dienu piedzīvojot kādu brīnumu – jaunas dzīvības ienākšanu pasaulē, lepojamies ar sasniegto un kopā veidosim nākotni."