Sv, 27.11.2022.

Pētījumā atklāts, ka Latvijas lietoto auto tirgus ir visnecaurspīdīgākais Eiropā

TVNET Auto
Pētījumā atklāts, ka Latvijas lietoto auto tirgus ir visnecaurspīdīgākais Eiropā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Alfa Photostudio/Shutterstock.com

Ieskatoties lietoto automašīnu tirgus tendencēs, katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas. Sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citāda, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Automašīnu vēstures atskaišu izveides platforma "carVertical" veica pētījumu, lai noskaidrotu valstis, kur lietotu automašīnu pirkumi ir paši riskantākie.

Cik sliktā stāvoklī ir Latvijas lietoto automašīnu tirgus?

Latvija "carVertical" Tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Vidējais pārbaudīto automašīnu vecums Latvijā ir 11,4 gadi, padarot valsts autoparku par vienu no vecākajiem Eiropā.

Lai arī Latvijā ir augsts skaits bojātu automašīnu, vidējā bojājumu vērtība ir pārsteidzoši zema – tikai 2830 eiro. Balstoties uz pētījuma datiem, Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs – Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā – ir daudz zemākas vidējās bojājumu vērtības, salīdzinot ar Rietumeiropu, kur zaudējumi bieži vien ir pat 2 līdz 3 reizes augstāki.

Rietumu valstis ir caurspīdīgākas

Pēc veiktā pētījuma datiem secināms, ka lietoto automašīnu tirgus Rietumeiropā ir krietni caurspīdīgāks, nekā Austrumeiropā. Daudziem tas nebūs pārsteigums, ka liela daļa Austrumos pārdoto automašīnu tiek importētas no Vācijas, Francijas vai Itālijas.

Tirgus caurspīdīguma indeksā Apvienotā Karaliste no visām 23 izpētītajām valstīm ieņem godpilno caurspīdīgākās valsts titulu. Taču tas nenozīmē, ka britu lietotās automašīnas nepiedzīvotu likstas. No visām valstī pārbaudītajām automašīnām 14,5% gadījumos konstatēja viltotu nobraukumu. Savukārt 21% procents mašīnu ir kādā brīdī bojātas, tādējādi pircējiem mudinot pilnībā neuzticēties pārdevējiem. Taču Apvienotajā Karalistē ir pats zemākais importētu automašīnu skaits – 10,7%.

Vācija ierindojas otrajā vietā ar 12,6% attītu un 21,3% bojātu mašīnu. Lai arī Vācija ir Eiropas ietekmīgākais auto ražotājs, 26,8% lietotu automašīnu valstī ir importētas no ārzemēm.

Itālijā ir pats zemākais bojātu mašīnu skaits indeksā – 16,6%. Arī auto skaits ar viltotu nobraukumu ir visai zems – 11%. Un tikai 32,1% mašīnu valstī ir importētas no citām valstīm.

"Visas šīs valstis ir auto ražošanas smagsvari. Vācija, Itālija un Francija ražo daudz automašīnu, kā arī apgādā pārējo reģionu ar lietotām automašīnām, tās eksportējot," saka uzņēmuma "carVertical" komunikācijas vadītājs Matas Buzelis.

Sods par nobraukuma viltošanu Francijā ir līdz pat 10 reižu augstāks, nekā dažās Austrumeiropas valstīs, kas arī noved pie zema auto skaita ar attītu jeb viltotu nobraukumu – 9,6%. Toties 28,5% satiksmē izmantoto automašīnu ir bojātas, kas ir vērā ņemams īpatsvars. Valsts importē 54% no tajā pārdotajām lietotajām automašīnām, kas topa augšgalā publicētajās valstīts ir pats augstākais īpatsvars.

Caurspīdīgums Centrāleiropā – viduvējs

Centrāleiropas valstīs – Horvātija, Čehija un Slovākija – izveidotajā Tirgus caurspīdīguma indeksā ieņem vidējās vietas. Šīm valstīm ir augsts importa īpatsvars, kā arī liels skaits bojātu automašīnu.

Puse Čehijas lietoto automašīnu ir importētas no ārzemēm. 51,6% ir bojātas un 11,4% ir viltots nobraukums.

Čehijas kaimiņvalstī Slovākijā ir vēl augstāks importētu mašīnu īpatsvars – 58,5%. Savukārt 57,7% mašīnu ir bojātas. Taču vienai no deviņām automašīnām ir viltots nobraukums.

Situācija lietoto automašīnu tirgū ir visai līdzīga arī Ungārijā. 52,6% mašīnu ir importētas, 55% – bojātas un 12,7% ar viltotu odometra rādījumu. Lai arī Horvātijā ir viens no zemākajiem viltotu nobraukumu īpatsvariem (10,3%), tajā ir ievērojams skaits importētu mašīnu (69,3%). Un 56,4% automašīnas ir bojātas.

Austrumeiropas tirgū ir vislielākās caurspīdīguma problēmas

Lietotas automašīnas pirkšana Latvijā, Lietuvā, Ukrainā vai Rumānijā ir riskants pasākums, jo daudziem auto ir slēpti bojājumi, viltoti nobraukuma rādījumi un citas problēmas. Tāpat šajās valstīts ir plaši izplatīta krāpniecība, kuras nagos iekrīt daudzi pircēji.

Pats šaubīgākais automašīnu tirgus ir Latvijā, kur 23,6% "carVertical" pārbaudītu automašīnu konstatēts viltots nobraukums. Dati šajā ziņā ir līdzīgi arī citās Austrumeiropas valstīs: Rumānijā ir 19,6% automašīnu ar viltotu nobraukumu, Ukrainā – 15,6% un Lietuvā – 18,1%.

Ukraina ir auto importa līderis – vairāk nekā 80% automašīnu valstī ir ievestas no ārzemēm. Latvija (75,5%), Rumānija (67,2%) un Lietuva (75,3%) gan daudz neatpaliek.

Lielākajā daļā Austrumeiropas valstu automašīnas tiek ievestas bojātas, pēcāk salabotas un pārdotas kā pilnīgi jaunas. Tādēļ Austrumeiropā ir tik augsts bojātu mašīnu skaits. Lietuvā bojāti 59% automašīnu, Latvijā – 57,5%, Rumānijā – 57% un Ukrainā – 46,7%.

"Ievērojami augstāks lietoto automašīnu importa īpatsvars ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Austrumeiropas valstis vairāk cieš no krāpniecības. Imports tiešā mērā paaugstina nobraukuma viltošanas skaita pieaugumu. Taču šādus pārkāpumus ir grūti noteikt. It īpaši, ja darījums notiek dažādu valstu ietvaros," paskaidro Buzelis.

Kā tika veikts pētījums?

Šis pētījums balstīts uz datiem no faktiskajiem pārskatiem par automašīnām, ko mūsu klienti iegādājušies 12 mēnešu periodā. Tādējādi tika iegūts visaptverošs skatījums par lietoto automašīnu tirdzniecības situāciju Eiropā, ļaujot ekspertiem salīdzināt situāciju dažādās valstīs.

Lai pētījums būtu kvalitatīvs, "carVertical" izveidoja Tirgus caurspīdīguma indeksu, kuru veido 6 datu kopas:

  • procentuālais auto skaits ar viltotu nobraukumu;
  • vidēji attītais nobraukums kilometros;
  • procentuālais bojātu auto skaits;
  • vidējā bojājumu vērtība;
  • importētu lietotu mašīnu īpatsvars;
  • pārbaudīto mašīnu vidējais vecums.

Ņemot vērā, ka katrs no šiem datiem nav vienlīdz nozīmīgs tirgus caurspīdīguma atveidošanai, to īpatsvars indeksa izveidē ir atšķirīgs. Piemēram, vidējā odometra attīšanas iedaļai ir lielāka ietekme uz gala vērtējumu, nekā pārbaudīto mašīnu vidējam vecumam.

"Pārbaudot lielu skaitu automašīnu vēsturiskos datus, spējam dažādos tirgos saskatīt kopsaucējus un izsekot to pārmaiņas," paskaidro Buzelis.

Tēmas
Nepalaid garām!
Uz augšu