Puse Čehijas lietoto automašīnu ir importētas no ārzemēm. 51,6% ir bojātas un 11,4% ir viltots nobraukums.
Čehijas kaimiņvalstī Slovākijā ir vēl augstāks importētu mašīnu īpatsvars – 58,5%. Savukārt 57,7% mašīnu ir bojātas. Taču vienai no deviņām automašīnām ir viltots nobraukums.
Situācija lietoto automašīnu tirgū ir visai līdzīga arī Ungārijā. 52,6% mašīnu ir importētas, 55% – bojātas un 12,7% ar viltotu odometra rādījumu. Lai arī Horvātijā ir viens no zemākajiem viltotu nobraukumu īpatsvariem (10,3%), tajā ir ievērojams skaits importētu mašīnu (69,3%). Un 56,4% automašīnas ir bojātas.
Austrumeiropas tirgū ir vislielākās caurspīdīguma problēmas
Lietotas automašīnas pirkšana Latvijā, Lietuvā, Ukrainā vai Rumānijā ir riskants pasākums, jo daudziem auto ir slēpti bojājumi, viltoti nobraukuma rādījumi un citas problēmas. Tāpat šajās valstīts ir plaši izplatīta krāpniecība, kuras nagos iekrīt daudzi pircēji.
Pats šaubīgākais automašīnu tirgus ir Latvijā, kur 23,6% "carVertical" pārbaudītu automašīnu konstatēts viltots nobraukums. Dati šajā ziņā ir līdzīgi arī citās Austrumeiropas valstīs: Rumānijā ir 19,6% automašīnu ar viltotu nobraukumu, Ukrainā – 15,6% un Lietuvā – 18,1%.
Ukraina ir auto importa līderis – vairāk nekā 80% automašīnu valstī ir ievestas no ārzemēm. Latvija (75,5%), Rumānija (67,2%) un Lietuva (75,3%) gan daudz neatpaliek.
Lielākajā daļā Austrumeiropas valstu automašīnas tiek ievestas bojātas, pēcāk salabotas un pārdotas kā pilnīgi jaunas. Tādēļ Austrumeiropā ir tik augsts bojātu mašīnu skaits. Lietuvā bojāti 59% automašīnu, Latvijā – 57,5%, Rumānijā – 57% un Ukrainā – 46,7%.
"Ievērojami augstāks lietoto automašīnu importa īpatsvars ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Austrumeiropas valstis vairāk cieš no krāpniecības. Imports tiešā mērā paaugstina nobraukuma viltošanas skaita pieaugumu. Taču šādus pārkāpumus ir grūti noteikt. It īpaši, ja darījums notiek dažādu valstu ietvaros," paskaidro Buzelis.