Vairākums jeb 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ikdienā klausās mūzikas ierakstus, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un socioloģisko pētījumu aģentūras "Kantar" veiktā socioloģiskā aptauja par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem.
Aptauja veikta, lai izanalizētu un apkopotu datus par mūzikas ierakstu klausīšanās un "iegūšanas" veidiem, ieradumiem un viedokli, aģentūru LETA informēja LaIPA pārstāve Laila Bēķe. Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.
LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa uzsver, ka šāds pētījums ir nozīmīgs visiem mūzikas nozarē iesaistītajiem - autoriem, mūziķiem, producentiem un pasākumu organizētājiem. Viņas ieskatā, lai veiksmīgi darbotos nozarē, ir jāzina sabiedrības intereses, paradumi un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā.
Pētījums sniedz datus par Latvijas sabiedrības mūzikas gaumi, žanru izvēli un mūzikas klausīšanās paradumiem. Piemēram, žanru izvēlē liels pārsvars vēl joprojām ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 36% aptaujāto.
Popmūzikai ar 17% seko rokmūzika, trešo vietu iegūst elektroniskā mūzika ar 9%, ar minimālu pārsvaru pārspējot šlāgermūziku. Populārāko klausītāju izvēļu piecniekā iekļuvuši arī hiphopa žanrs un klasiskā mūzika, dalot šo vietu ar "indie" un alternatīvo mūzikas žanru, katram iegūstot 5% klausītāju balsis.
Vairākums jeb 92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ikdienā klausās mūzikas ierakstus, bet tikai aptuveni ceturtā daļa jeb 24% ir tērējusi naudu mūzikas ierakstu iegādei.
Dati liecina, ka pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri mūzikas ierakstu iegādei ir tērējuši vairāk par 100 eiro gada laikā, savukārt aptuveni desmitā daļa jeb 8% iedzīvotāju mūzikas ierakstu iegādei, straumēšanas servisu abonementiem gada laikā tērē līdz desmit eiro. Pētījums parāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šo iedzīvotāju īpatsvars ir būtiski samazinājies. 6% iedzīvotāju mūzikas iegādei gadā tērē no 11 līdz 30 eiro, bet 9% - virs 30 eiro.
Visbiežāk izmantotais mūzikas iegādes avots ir straumēšanas servisi, kurus mūzikas iegādei izmanto 16% Latvijas iedzīvotāju,
tikmēr 2% mūzikas ierakstus iegādājas veikalā vai internetā kompakdiska vai DVD formātā, 1% tos iegādājas par maksu, lejuplādējot internetā, un 1% mūzikas ierakstus iegādājas veikalā vai internetā vinila plašu formātā.
Savukārt, lielākā daļa iedzīvotāju mūzikas ierakstus neiegādājas - 39% mūzikas ierakstus klausās bezmaksas interneta vietnēs, kā arī 33% radio.
No tiem iedzīvotājiem, kuri biežāk iegādājas mūzikas ierakstus, ir 18 līdz 29 gadus veci iedzīvotāji, skolēni, studenti, rīdzinieki, kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem uz vienu cilvēku ģimenē virs 1000 eiro mēnesī.
Atbildes uz jautājumiem par to, kur visbiežāk iedzīvotāji klausās mūziku 44% klausās mūziku, pārvietojoties ar transportlīdzekli, 30% iedzīvotāju dod priekšroku mūzikas atskaņošanai mājās, bet 9% to klausās savā darba vietā un 7% pārvietojoties ar kājām.
Biežāk, pārvietojoties ar transportlīdzekli, mūzikas ierakstus salīdzinoši biežāk klausās vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti pēc nodarbošanās, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem gan personīgajiem ienākumiem, gan ienākumiem uz vienu cilvēku ģimenē, iedzīvotāji, kuru ģimenē ir četri un vairāk cilvēki, kā arī tie iedzīvotāji, kuri mūziku klausās radio.
Kā liecina 2022.gada aptaujas rezultāti, jautāti par mūzikas atskaņošanu klientu apkalpošanas vietās, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem salīdzinoši visvairāk piekrīt apgalvojumam, ka mūzika klientu apkalpošanas telpās uzlabo noskaņojumu, kā arī tam, ka mūzikai klientu apkalpošanas vietās jābūt mierīgai un neitrālai, kā arī mūzika telpās nodrošina atvērtāku.
Edvardsa pauda gandarījumu, ka aptaujā 74% Latvijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu jāsaņem atlīdzība. 71% aptaujāto norādījuši, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības lielākie ieguvēji ir autori un izpildītāji, bet gandrīz puse jeb 47% piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai.
Foto: Grupas "Sigur Ros" koncerts Arēnā Rīga