Sv, 27.11.2022.

"Nedēļas fokusā" LĀI pētniece ⟩ "Irānas lēmums iesaistīties karadarbībā ārpus Tuvo Austrumu reģiona ir kas neredzēts"

TVNET
"Irānas lēmums iesaistīties karadarbībā ārpus Tuvo Austrumu reģiona ir kas neredzēts"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: TVNET

Tuvo Austrumu reģions ir gana sarežģīts un specifisks, un šī reģiona valsts, Irāna, nav izņēmums - tai ir ārkārtīgi sarežģīta vēsture arī pirms 1979. gada revolūcijas. Taču, raugoties uz Irānas pašreizējās valdības pieņemtajiem lēmumiem un aizvien ciešākām attiecībām ar Krieviju, jāsecina, ka Irānas lēmums iesaistīties karadarbībā ārpus Tuvo Austrumu reģiona ir kas vēl līdz šim neredzēts, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka.

“Mēs esam redzējuši Irānas darbības viscaur Tuvo Austrumu reģionā, bet kontinentālajā Austrumeiropā Irāna līdz šim nav bijusi [militāri aktīva],” norādīja eksperte, piemetinot, ka cita starpā arī šī aspekta dēļ karu Ukrainā var uzskatīt par starptautisku konfliktu. “Šādi aizmetņi Irānas rīcībai sākās līdz ar nu jau bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izstāšanos no kodolvienošanās.” Pastiprinātu lomu šajā situācijā spēlē arī prezidentu maiņa pašā Irānā, proti, iepriekšējais prezidents Hasans Rūhānī bija vairāk vērsts uz Rietumiem, kamdēļ iekšpolitiski viņš saņēma lielu kritiku, taču pašreizējais prezidents Ebrāhīms Raisī jau sākotnēji bijis diezgan konservatīvs un vērsts pret Rietumiem.

Runājot par valsts iekārtām, Broka norāda, ka, piemēram, Rietumos, valsts līderis mainās, teiksim, reizi četros gados un līdz ar sevi ienes daudz pārmaiņu, taču Irānas politiskā sistēma pasaules kontekstā ir teju unikāla: līdztekus demokrātiski ievēlētam parlamentam un prezidentam darbojas arī ietekmīgs reliģiskais līderis, kurš visās sfērās patur veto tiesības. Tāpat jāpiemetina, ka gan pret Irānu, gan pret Krieviju šobrīd ir vērstas Rietumu sankcijas, kā rezultātā šīs abas valstis meklē kopavotu un veidus, kā potenciāli attīstīt, ekspertes ieskatā, īstermiņa ārpolitisko stratēģiju.

Vaicāta par Irānas un ASV attiecībām, Broka pauž, ka pēc revolūcijas Irānā veidojās jauna pārvalde, iezīmējot divus galvenos ienaidniekus - ASV un Izraēlu. Lai gan laika gaitā bijuši centieni attiecības uzlabot, no Irānas skatupunkta ASV nav uzticams sabiedrotais, kā vienu no iemesliem minot mainīgo politiku. “Irānai ir svarīga pēctecība, ko Rietumi savā politikā un nostājās nav spējuši realizēt.”

Eksperte pauž, ka Latvijai kopumā būtu jāveido ciešākas saites un zināšanās balstīta politika ar Tuvo Austrumu reģionu, taču, izejot no pašreizējās ģeopolitiskās situācijas, pašlaik vitāli svarīgi ir spēcināt attiecības ar līdzīgi domājošām valstīm Eiropas Savienības un transatlantiskajā kontekstā. “Tās nav pašsaprotamas - pie šīm attiecībām ir jāstrādā un tās ir jāveido,” skaidro Broka, piemetinot, ka šobrīd Latvijai arī nebūtu kapacitātes veidot ciešākas saiknes ar Tuvo Austrumu reģionu. “Taču es gribētu domāt, ka pašreizējā situācija ir pārejoša, un palikšu pie tā, ka šis reģions ir ļoti liela perspektīva mūsu ārpolitikai, attīstot dažādus virzienus, tostarp ekonomiskus, vienlaikus saglabājot savas vērtības, tradīcijas un stāju. Jāatzīst, ka pašu vērtības reizēm paliek otrajā plānā, aiz ekonomiskajām, un, manuprāt, tā nevajadzētu būt.”

Atgriežoties pie kara Ukrainā, pētniece pauž, ka gan Eiropas Savienības, gan NATO valstu vidū mēdz atšķirties izpratne par kara nozīmību. “Baltijas nostāja ir kas pilnīgi cits nekā veids, kādā par karu runā Itālijā un Spānijā. Nupat vēl biju Taivānā, un tur kolēģe no Itālijas minēja, ka galvenais apdraudējums Eiropai ir migrantu plūsmas no Ziemeļāfrikas. Savukārt mums, Baltijā, tas absolūti neliekas galvenais apdraudējums. Arī par ieroču piegādēm valda pietiekami daudz neviennozīmību.” Tikmēr pašos Tuvajos Austrumos viens no aktuālākajiem jautājumiem ir savstarpējo alianšu attiecības, piemēram, Irānas-Izraēlas attiecības, taču jāpiemin, ka šis jautājums vienmēr ir bijis aktuāls, kurā uzplaiksnījumi mijas ar mierīgākiem periodiem. Savukārt makrolīmeņa problēmas ir klimata krīze un pārmaiņas, kas rezultējas virknē izaicinājumu, piemēram, pārtikas pieejamībā, lauksaimniecībai izmantojamo zemju niecīgajā apmērā un badā. “Jāatzīst, ka nākotne klimata kontekstā neizskatās pārāk patīkama, jo situācija kļūs vēl sliktāka,” rezumē eksperte.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu