Eiropas Parlaments apstiprina 18 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai (4)

Taču šī plāna realizēšanu joprojām bloķē Ungārijas paustā pretestība. Eiropas Savienība (ES) norāda, ka Ungārija šādi rīkojas, lai šantažētu Briseli un piespiestu to valstij piešķirt ES fondu līdzekļus vairāku miljardu eiro apmērā, kas tikuši aizkavēti saistībā ar bažām par korupciju un tiesu sistēmas neatkarību valstī.

Ceturtdien EP apstiprinātais plāns paredzētu Kijivai pārskaitīt 1,5 miljardus eiro mēnesī. Tas būtu aizdevums uz 35 gadiem, bet procentu maksājumus segtu ES.

ES Ukrainai šogad jau nodrošinājusi finanšu palīdzību vairāk nekā 6,5 miljardu eiro apmērā.

Starptautiskais Valūtas fonds gan lēš, ka Kijivai nākamgad būs nepieciešami aptuveni trīs līdz četri miljardi eiro mēnesī, valdībai saskaroties ar grūtībām nodrošināt valsts pakalpojumus.

Tikmēr Brisele cer, ka palīdzību sniegs arī ASV un citas valstis, tādējādi finanšu atbalstam sasniedzot nepieciešamo apjomu.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, 18 miljardi eiro segs aptuveni pusi no aptuveni 3 līdz 4 miljardu eiro ikmēneša finansējuma, kas Ukrainai būs vajadzīgs 2023.gadā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu nauda tiks novirzīta svarīgāko sabiedrisko pakalpojumu atbalstam, piemēram, slimnīcu un skolu darbības nodrošināšanai, mājokļu nodrošināšanai pārvietotajiem iedzīvotājiem, makroekonomiskajai stabilitātei un Krievijas izpostītās kritiskās infrastruktūras atjaunošanai.

Aizdevums, ko Eiropas Savienība (ES) nodrošinās no finanšu tirgiem, tiks izmaksāts ceturkšņa maksājumos, nodrošinot nepārtrauktību un paredzamību, kas ir būtiski, lai Ukraina kara apstākļos varētu saglabāt stabilitāti.

Aizdevums Ukrainai tiek piešķirts ar nosacījumiem: tai jāveic reformas, lai stiprinātu valsts iestādes un sagatavotu Ukrainu atjaunošanai un virzībai uz iestāšanos ES. Nosacījumos, ko EK pārskatīs pirms katras aizdevuma daļas izmaksas, iekļauti arī pasākumi korupcijas apkarošanai, tiesu sistēmas reforma, tiesiskuma ievērošana, laba pārvaldība un iestāžu modernizācija.

EP regula tika atbalstīta ar 507 balsīm par, 38 pret un 26 atturoties.

Kopš kara sākuma ES un tās dalībvalstis Ukrainas atbalstam ir piešķīrušas 19,7 miljardus eiro, no kuriem liela daļa ir sniegta kā makrofinansiālā palīdzība, ko EP apstiprināja septembrī un jūlijā.

Aizdevums vienprātīgi jāapstiprina ES Padomei 6.decembra sanāksmē, lai EK varētu atbalstu izmaksāt 2023.gada sākumā.

EP deputāte Sandra Kalniete uzsvēra, ka Ukraina jau ir izturējusi 273 dienas brutālā kara. Viņa uzsvēra, ka Krievija ir pārkāpusi visus iespējamos starptautiskos tiesību aktus, izšaujot 4700 raķešu uz Ukrainas pilsētām un svarīgo infrastruktūru, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju.

"Tomēr Ukrainas tauta vēl nekad nav bijusi tik vienota, un tās armija - tik motivēta turpināt savas valsts atbrīvošanu. Ukrainai ir jāzina, ka tā var rēķināties ar Eiropas atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," pauda EP deputāte.

Kalniete uzsvēra, ka šie 18 miljardi eiro būs stabila, regulāra un prognozējama finansiālā palīdzība - vidēji 1,5 miljardi eiro mēnesī, kas palīdzēs segt ievērojamu daļu no Ukrainas īstermiņa finansējuma vajadzībām 2023.gadam, ko Ukrainas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds lēš no 3 līdz 4 miljardiem eiro ik mēnesi.

Politiķe pauda gandarījumu, ka EP atbalstīja Kalnietes ziņojumu, kurā viņa lūdza jautājumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai izskatīt steidzamības kārtā.