Video ⟩ Visu militāro preču testēšana pirms to pieņemšanas aizvien nav norma?

Visu militāro preču testēšana pirms to pieņemšanas aizvien nav norma?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Foto: Paula Čurkste/LETA

Gadījums ar nekvalitatīvo, faktiski karavīriem pat bīstamo formastērpu audumu 2016. gadā ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda, kas var notikt, ja ir viens eksperts, kurš nosaka tehnisko specifikāciju, kurš vienojas ar piegādātāju un veic arī piegāžu kontroli. Tādēļ tika izlemts par šo procesu nodalīšanu, kā arī kontroles pastiprināšanu. Tai skaitā – testējot piegādāto preci. Taču pilnīga armijai piegādāto preču testēšana aizvien nenotiek, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Apmēram tai pašā laikā, kad klusu tika šķetināta situācija saistībā ar divu miljonu vērtībā iegādāto nekvalitatīvo audumu formām, publiski skaļi izskanēja cita problēma – Zemessardzes mācību laikā masveidīgi salūza par dažiem tūkstošiem iepirktās lāpstiņas. Abi notikumi bija izšķiroši, lai ministrija uzliktu pienākumu pēc noteikta algoritma arī testēt iegādājamo preci.

Taču, lai gan pagājuši vairāki gadi, visticamāk, testēšana paredzētajā apmērā aizvien vēl nenotiek. Šobrīd aizsardzības ministrs ir uzdevis veikt pārbaudi par testēšanu – kas ir atbilstoši testēts un kas nav, informē “de facto”, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu.

Kvalitātes testi kļuvuši par ikdienu individuālajam ekipējumam, tai skaitā formastērpiem, kuru iegāde uzticēta pirms diviem gadiem izveidotajam Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram jeb VALIC.

NBS, kas veic citus iepirkumus, apliecina, ka testēšanu veic vietējā ražojuma munīcijai. Citu piegādātajai munīcijai tādu uzmanību nepievērš, to pārbaudot karavīri dienesta laikā. “Viņa nav simtprocentīga, bet, kā es teicu, mēs esam testējuši. Bet mēs netestējam lielāko daļu no strēlnieku munīcijas. Saņemot šo strēlnieku munīciju, mēs viņu ielaižam iekšā apmācībās. Un apmācībās mēs atzinumus arī saņemsim īsā laika sprīdī. Tur, kur mēs uzskatām, ka šī munīcija varētu būt [problemātiska], tiešām pievēršam lielāku uzmanību. Mēs esam testējuši arīdzan pirms mēs viņus palaižam apmācībās,” saka NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis.

Sarunās ar “de facto” gan vairāki profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi atzinuši, ka ir bijušas problēmas ar mācību jeb salūtmunīciju. To apliecina arī Garisons, kurš kopā ar ministrijas kolēģiem dien Zemessardzē - pērn mācību laikā daudziem salūtmunīcija regulāri sprūdusi. Tiesa gan, reakcija uz aicinājumu munīciju pārbaudīt bijusi visai negaidīta. “NBS eksperti visu mēģina novelt uz to, ka mans ierocis nav tīrīts un tādēļ munīcija nestrādā. Mans ierocis tika paņemts divus mēnešus, kaut kur testēts, bet nu beigās tomēr bija jāatzīst, ka munīcija bija vainīga,” stāsta Garisons.

Munīcijas pārbaudi veica ministrijas audits un secināja, ka tā ir neatbilstoša.

Plāni sakārtot aizsardzības nozares iepirkumus un loģistiku bijuši jau kopš 2008. gada, taču daļēji to spēts uzsākt īstenot tikai pirms pāris gadiem. Tad izveidoja VALIC, kas būtībā ir civila iestāde un kam pakāpeniski tiek uzticēta ekipējuma iegāde un attiecīgi testēšanas organizēšana, kā arī iegādātā uzglabāšana un attiecīga uzskaite.

Pretestība pārmaiņām gan bijusi liela, atzīmē Garisons. Turklāt bruņojuma, tai skaitā munīcijas, iegādes un loģistikas procedūras NBS nevēlas atdot VALIC. “Par bruņojumu nav vienošanās. NBS uzskata, ka, tā ir tīra militāra prerogatīva, kas ir jāatstāj NBS pārziņā, un tur mums nav vienošanās, un VALIC to pašlaik pēc apstiprinātiem plāniem neplānojam [pārņemt], jo NBS tam nepiekrīt,” saka Garisons.

Kāpēc tā, Zdanovskis saka: “Te ir vajadzīgs ne tikai, teiksim, zināšanas, intelekts. Ir vajadzīga pieredze un mijiedarbība ar komersantiem, gan iepirkumu procesa ietvaros, to, ko likums nosaka, tādā apjomā. Un arīdzan tad, kad līgums stājies spēkā, jo tad, kad viņš stājās spēkā, šī līguma menedžments, es pat teiktu, viņš ir daudz sarežģītāks nekā pati iepirkuma procedūra.”

Ja par individuālā ekipējuma iegādi ir atbildīgs VALIC, tad tā funkcionalitāti savukārt nosaka karavīri. “Joprojām, ja ir vajadzība, mēs saucam no bruņotajiem spēkiem ekspertīzi, un tad beigās dodam testēt viņiem. Viņi pārbauda funkcionalitāti pirms iepirkums noslēdzies, bieži vien dodam testēt. Piemēram, tikko noslēdzās Jūras spēku jaunais formastērps [iepirkums]. Mēs, divus posmus izgājām. Pirmajā viņi teica, ka viņiem tas un tas nepatīk, mēs atgriezāmies atpakaļ. Principā process paildzinājies par 7 mēnešiem, bet apmierināja klienta vajadzību iepirkumā,” stāsta VALIC priekšnieks brigādes ģenerālis Ervīns Kopeika.

Paredzamais kopējais iepirkumu apjoms ir visai iespaidīgs, ap divsimt miljoniem eiro gada ietvarā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu