Pašreizējā drošības situācijā Eiropai ir jāpalielina savas aizsardzības spējas, jāstiprina sava militārā rūpniecība un jāuzlabo militārā mobilitātē, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piektdien paziņoja pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Robertu Brīgeru.
Tikšanās laikā Viļņā viņi pārrunāja Krievijas kara Ukrainā gaitu, drošības situāciju reģionā un atbalstu Ukrainai.
"Tagad katras ES dalībvalsts pienākums ir investēt savā drošībā, un Lietuva turpinās centienus palielināt aizsardzības izdevumus, kas pašlaik ir 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Arī sadarbībai starp ES un NATO ir jābūt raitai, lai garantētu mieru un drošību Eiropā," sacīja Lietuvas prezidents.
Nausēda teica, ka drošības situācija reģionā joprojām ir saspringta un tādēļ ir jāpalielina atbalsts Ukrainai un jāmeklē iespējas gūt drīzu uzvaru pār Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Karš beigsies un Eiropa būs droša tikai tad, kad Krievija izvedīs savus karaspēkus no visām okupētajām Ukrainas teritorijām, uzsvēra Nausēda.
Viņš uzsvēra, ka Rietumvalstīm ir jāpalīdz Ukrainai sakaut Kremļa monstru un tas jādara ne tikai ar ieročiem, bet arī ar Ukrainas karavīru apmācībām.
Savukārt Brīgers atzina, ka Eiropa laikus nav pārgājusi uz militāro ekonomiku, tādēļ kavējas nepieciešamo ieroču ieguve.
"Mēs nepārgājām uz kara ekonomiku, mēs joprojām esam uz miera laika apstākļiem koncentrētā režīmā," ES militārais vadītājs teica žurnālistiem Viļņā, uzsverot, ka sabiedrībai ir jāpieņem, ka laiki ir mainījušies un mums ir jāpastiprina savas rūpniecības spējas.
Iepriekšējā dienā ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels atzina, ka Krievijas karš Ukrainā ir noplicinājis bloka militāros krājumus un parādījis, ka tai trūkst kritisko iespēju aizsargāties pret draudiem uz robežām.
Brīgers paskaidroja, ka ES līmenī tiek "noteikti mūsu jaudu trūkumi un pakāpeniski tie tiek aizpildīti".
"Piemēram, Eiropai trūkst stratēģiskā transporta, ir nepieciešamas kosmosa tehnoloģijas, ir nepieciešama stratēģiskā izlūkošana," viņš uzskaitīja.
"Procedūrai vajadzētu būt tādai: ja Lietuva ziedo tankus Ukrainai, ir jābūt loģistikas atbalstam, lai aizvietotu šīs lietas ar jaunām no Eiropas rūpniecības," paskaidroja Austrijas ģenerālis.
Arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis atzina, ka ES ir jāmeklē risinājumi militārās rūpniecības stiprināšanai.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirms nepilniem desmit mēnešiem ES Ukrainai sniegusi dažāda veida palīdzību 1,9 miljardu eiro vērtībā.