/nginx/o/2022/12/29/15050061t1h63c0.jpg)
Lai arī amerikāņu rakstnieks Dž. D. Selindžers vislabāk ir pazīstams ar savu vienīgo romānu “Uz kraujas rudzu laukā”, tieši īsais stāsts “Labi ķeras banānzivtiņas”, kas tika publicēts 1948. gada 31. janvārī, nostiprināja viņa pozīcijas kā nopietnam rakstniekam.
Interesants fakts: stāsta centrā ir Sīmors Glāss – varonis, kurš kopā ar savu lielo ģimeni parādās daudzos vēlākajos Selindžera stāstos.
Uzzini vēl daudz interesanta par Selindžera dzīvi filmā “Aiz kraujas rudzu laukā” (Rebel In The Rye, 2017), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā. Bet līdz tam – seši pārsteidzoši fakti par rakstnieka dzīvi.
Selindžers satikās ar Ūnu Čaplinu, vēl pirms viņa satika Čārliju
23 gadus vecais Selindžers iemīlējās 16 gadus vecajā dramaturga Jūdžīna O'Nīla meitā Ūnā O’Nīlā. Lai arī viņš viņu uzskatīja par ārkārtīgi apsēstu ar sevi, Selindžers kādam savam draugam atzinās, ka ir neglābjami viņā iemīlējies. No frontes viņš viņai nemitīgi zvanīja un sūtīja garas vēstules. Viņu attiecības izbeidzās, kad Ūna apprecēja 53 gadus veco Čārliju Čaplinu, kļūstot par viņa ceturto sievu.
Karojot viņš iedraudzējās ar Hemingveju
Otrā pasaules kara laikā atrodoties Normandijā, Selindžers sarunāja tikšanos ar Ernestu Hemingveju, kurš kā kara žurnālists darbojās Parīzē. Selindžers apbrīnoja Hemingveja darbus, un izrādījās, ka tas ir abpusēji. Hemingveju pamatīgi iespaidoja Selindžera stāsti, un viņš uzskatīja, ka Selindžeram piemīt rets talants. Vēlāk viņi apmainījās ar vēstulēm, no kurām vienā Selindžers atzina, ka tikšanās ar Hemingveju ir viena no viņa nedaudzajām pozitīvajām pieredzēm kara laikā.
Karš traumēja Selindžeru
Pēc Vācijas sakāves Selindžers uz vairākām nedēļām nonāca slimnīcā, kur viņam tika diagnosticēti pirmie posttraumatiskā stresa sindroma simptomi. Vairākus gadus vēlāk viņš savai meitai teica: “Tu īsti nevari dabūt no sava deguna ārā degošas miesas smaku, vienalga cik ilgi tu dzīvotu.”
Tiek uzskatīts, ka daudzu Selindžera stāstu pamatā ir traumatiskā kara pieredze.
Viņa slavenākais darbs ir cenzētākais darbs ASV
Ironiski, ka “Uz kraujas rudzu laukā” ir ne tikai cenzētākais darbs ASV, bet arī otrs ASV augstskolās mācītais darbs (uzreiz aiz Džona Steinbeka “Par pelēm un cilvēkiem”.
Romānā brīvi apspriestās seksa tēmas un rupjības daudziem nebija pieņemamas, to skaitā studentu vecākiem, kuri pat izveidoja tabulu, kas parādīja, ka 73404 vārdu plānajā grāmatā ir atrodami 326 lamuvārdi.
Tomēr Selindžeram šis darbs bija mīlestības rezultāts. Viņš atzina, ka viņa pusaudža gadi bija gandrīz tādi paši kā romāna galvenajam varonim. Tieši tāpēc bijis liels atvieglojums pastāstīt par to citiem.
Viņš eksperimentēja ar reliģijām
Selindžers uzauga ebreju ģimenē, tomēr pēc kara pievērsās dzenbudismam. Vēlāk viņš praktizēja hinduismu, kas beigu beigās noveda viņu līdz krija jogai. Pēc jogas pamešanas viņš pievērsās dianētikai, kas ir scientoloģijas pamatā. Tam sekoja virkne dažādu uzskatu sistēmu, to skaitā akupunktūra, homeopātija un makrobiotika.
Vēlāk savos memuāros viņa meita Mārgareta Selindžere rakstīja, kā tas viss ietekmēja viņa attiecības ar citiem cilvēkiem, īpaši ar viņa sievu Klēru.
Slava viņam nebija pa prātam
Kad tika publicēts Selindžera slavenākais darbs “Uz kraujas rudzu laukā”, viņš centās noslēpties no sabiedrības acīm, bieži sakot: “Kāpēc mana dzīve nevar būt mana?” Intervijām vai iziešanai sabiedrībā viņš piekrita ļoti reti un līdz savai nāvei 2010. gadā dzīvoja noslēgtībā.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".
