O, 31.01.2023.

Trīs pārsteidzoši fakti par smadzenēm, kas “uzspers gaisā” tavu prātu

TVNET
Trīs pārsteidzoši fakti par smadzenēm, kas “uzspers gaisā” tavu prātu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Smedzeņu krokas
Smedzeņu krokas Foto: AP/Scanpix

Cilvēka smadzenes ir apbrīnojama mašinērija, kas spēj kontrolēt virkni funkciju visā tavā ķermenī, sākot no sirds ritma un beidzot ar emocijām. Mēs joprojām līdz galam neizprotam, kā šis sarežģītais orgāns darbojas, tomēr lietas, kas mums zināmas, ir patiesi pārsteidzošas.

Zinātnes un inovāciju izdevumā “Popular Mechanics” rakstu sērijas par neirozinātni pēdējā daļā neirozinātnieks Bens Reins izšķīris trīs, viņaprāt, interesantākos un pārsteidzošākos faktus par cilvēka smadzenēm.

Kad smadzenes sašķeļas

Cilvēkiem, kuri cieš no epilepsijas, krampji parasti sākas vienā smadzeņu puslodē, pakāpeniski nonākot pretējā pusē. Lai novērstu šīs pēkšņās, nekontrolējamās galvas smadzeņu neironu izlādes, ārsti veic procedūru, kuras laikā ķirurģiskā ceļā pārgriež smadzeņu saikli jeb tiltu starp abām smadzeņu puslodēm, lai novērstu tālākus bojājumus. Kad šis tilts ir pārgriezts komunikācija starp abām smadzeņu puslodēm zūd, izraisot sašķelto smadzeņu sindromu.

Kad mēs smadzenēs apstrādājam informāciju, attēls, ko redzam ar labo aci, nonāk kreisajā smadzeņu puslodē un otrādi. Citiem vārdiem, katra smadzeņu puslode kontrolē pretējo ķermeņa daļu.

"Lūk, man ir zīmulis. Kad tas atrodas labajā pusē no manis, mans labais redzeslauks šķērso manas smadzenes un nonāk kreisajā smadzeņu puslodē. Smadzenēs sanāk tāds kā "X", kad informācija no katras acs optiskā nerva krustojas un tad nonāk atpakaļ," teica Reins.

Protams, abas puslodes sadarbojas, lai kontrolētu noteiktu uzdevumu veikšanu. Piemēram, kreisā puslode galvenokārt atbild par runas spējām un valodas apstrādi. Tādējādi pacientiem ar sašķelto smadzeņu sindromu būs problēmas ar runu un objektu atpazīšanu.

“Ja kādam ir pārgriezts smadzeņu saiklis, un viņa priekšā kreisajā redzeslaukā tiek nolikts objekts, informācija nonāk labajā smadzeņu pusē. Ņemot vērā, ka tā vairs nespēj šķērsot tiltu, lai nonāktu atpakaļ smadzeņu kreisajā pusē, lai arī smadzenes zina, kas tas ir par objektu, spēj to identificēt, saprot, kas tas ir, tomēr cilvēks nespēj skaļi izteikt, kas tas ir. Tomēr, kad objekts tiek pārvietots uz labo redzeslauku, pacients ar sašķelto smadzeņu sindromu spēj verbāli pateikt, kas ir šis objekts,” skaidroja Bens Reins.

Smadzeņu krokas

Visiem zināms, ka mūsu pirkstu nospiedumi ir unikāli kā sniegpārsliņas, bet vai zināji, ka arī smadzeņu krokas katram ir unikālas?

“Mūsu smadzenēm ir galvenās krokas, kas ir identiskas visiem cilvēkiem. Tās pat tiek izmantotas kā orientieri. Tur var būt atšķirība izmērā, tomēr tas ir vairāk atkarīgs no cilvēka ķermeņa svara un kopējā izmēra, stāstīja Reins.

Tomēr, ja smadzeņu ārpuse varētu likties identiska, iekšpuse ir pavisam cits stāsts.

“Ja palūkojas uz smadzeņu mikrostruktūru jeb dažādajiem savienojumiem starp šūnām un šūnu izvietojumu, tad tas viss katram cilvēkam ir unikāls, atkarīgs no pieredzes un gēniem,” piebilda Reins.

TRPV1: mūsu dabiskais siltuma sensors

TRPV1 receptors, kas zināms arī kā kapsaicīna receptors, mūsu organismā darbojas kā siltuma sensors. Tas ļauj mums smadzenēs sajust siltuma un sāpju sajūtu. Sensoru aktivizē sāpes izraisoši stimuli, piemēram, staigāšana pa karstām pludmales smiltīm ar basām kājām vai pieskaršanās karstai kafijas krūzei. Šie receptori ir atrodami visā ķermenī, to skaitā mutē.

Vēl kāds veids, kā šo receptoru aktivizēt, ir kapsaicīns, kas ir atrodams asā ēdienā, piemēram, čili piparos.

“Kad cilvēki ēdienu apraksta kā asu vai karstu, tas ir tāpēc, ka šeit iedarbojas tas pats receptors, kas jūt siltumu vai sāpes. Lai arī pieredze nav gluži tāda pati, kā pieskaroties karstai virsmai, receptors apmāna mūsu smadzenes, liekot ticēt, ka tas (čili pipars) patiešām ir karsts,” skaidroja Reins.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu