Otrdien, 2023.gada 17.janvārī, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā Palāta pieņēma spriedumu lietā "Fedotova un citi pret Krieviju". Ar 14 balsīm pret 3 ECT Lielā Palāta lēma, ka Krievijas Federācija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 8. pantu, nodrošinot viendzimuma pāru ģimeņu tiesisko atzīšanu un aizsardzību.
Lietā "Fedotova un citi pret Krieviju" iesaistītas trīs Krievijas pilsoņu viendzimuma pāru ģimenes, kuras 2009.gadā un 2013.gadā iesniedza prasības Krievijas Administratīvajās tiesās saistībā ar dzimtsarakstu biroju atteikumu reģistrēt šo pāru laulības. Visas prasības tika noraidītas Krievijas pilsētu tiesās, un noraidītas arī pārsūdzībās reģionu tiesās.
Pāri savas prasības Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniedza 2010. un 2014. gadā. Savukārt 2021.gada 13.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Tiesu palāta lēma visas trīs lietas apvienot un galarezultātā secināja, ka noticis Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 8. panta pārkāpums, kas nodrošina ikviena tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves aizsardzību. Krievija šo spriedumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā.
"Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau 2021.gada 13.jūlijā pieņēma spriedumu lietā "Fedotova un citi pret Krieviju", kurā konstatēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta pārkāpumu. Krievija lūdza nodot lietu izskatīšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Šodien Lielā palāta 17 tiesnešu sastāvā taisīja galīgo spriedumu lietā. Ne "tradicionālās ģimenes vērtības", ne "lielākās daļas Krievijas iedzīvotāju jūtas", ne "nepilngadīgo aizsardzība no homoseksualitātes veicināšanas" nevar attaisnot viendzimuma pāru juridiskas atzīšanas un aizsardzības neesamību. Krievija nav izpildījusi savu pozitīvo pienākumu nodrošināt pieteikuma iesniedzēju tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Tādējādi tika pārkāpts Konvencijas 8. pants.
Diemžēl Latvijas likumdevēja nevēlēšanās nodrošināt ikvienas ģimenes, tai skaitā arī viendzimuma partneru ģimenes, juridisko aizsardzību un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus nostāda Latviju līdzās Krievijai. Turklāt jāatceras, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosaka cilvēktiesību minimālo standartu Eiropas Padomes dalībvalstīs, nevis etalonu, uz kuru tiekties," uzsver juriste un cilvēktiesību aktīviste Evita Goša.
Savukārt zvērināts advokāts, advokātu biroja COBALT vadošais partneris un kustības "Dzīvesbiedri" pārstāvis Lauris Liepa norāda: "Šodien Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu lietā pret Krievijas Federāciju. Spriedumā Fedotova un citi pret Krieviju ECT konstatēja skaidru un acīmredzamu tendenci Eiropā - aizvien vairāk valstu atzīst viendzimuma partneru ģimenes, ļaujot partneriem slēgt laulību vai citādāk reģistrēt attiecības. Tiesa uzsver, ka pienācīgs regulējums ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Padomes valstu, kas parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tiesa atzīst, ka Konvencijas 8. pants uzliek tās dalībvalstīm pienākumu nodrošināt tiesisku regulējumu viendzimuma partneru atzīšanai un aizsardzībai. Tas ir tiešs un nepārprotams signāls arī Latvijai. Saeimai pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem ilgi gaidītais Civilās savienības likums, kas nodrošinās viendzimuma partneru ģimeņu tiesisko reģistrāciju un personisko, ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzību. Pēc šodienas sprieduma mūsu likumdevēja kavēšanās nozīmēs tikai vienu - mēs paliksim vienā līgā ar Krieviju un tai līdzīgām iekārtām, kas spītīgi turpina liegt pamattiesības visām ģimenēm".
"Šodien pieņemtais spriedums vēlreiz skaidri norāda, ka demokrātiskai valstij Eiropā ir pienākums rūpēties par visām ģimenēm, arī par viendzimuma ģimenēm. Tas nozīmē pienākumu nodrošināt reālu šo ģimeņu atzīšanu un adekvātu tiesisku aizsardzību. Turklāt tiesa vēlreiz atgādināja, ka pienākums aizsargāt visas ģimenes ir spēkā arī tad, ja daļa vai pat lielāka daļa sabiedrības noteiktas ģimenes neatbalsta. Cerams, ka Latvijas likumdevējs iepazīsies ar spriedumu un atsāks darbu pie Civilās savienības likuma!" atzīmē zvērināta advokāte, kustības "Dzīvesbiedri" pārstāve Jūlija Jerņeva.
Jāņem vērā, ka 2022.gada 16.martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Padomes Ministru komiteja lēma par Krievijas Federācijas izslēgšanu no Eiropas Padomes. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā norādīts: tā kā Krievija bija Eiropas Padomes dalībvalsts prasības iesniegšanas laikā, tiesas spriedums tai ir saistošs.
Jau iepriekš Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumos lietās "Oliari un citi pret Itāliju" un "Orlandi un citi pret Itāliju" norādījusi uz Eiropas Padomes dalībvalstu Konvencijas 8. pantā noteikto pozitīvo pienākumu nodrošināt tiesisko ietvaru viendzimuma pāru atzīšanai un aizsardzībai. Valstīm ir dota rīcības brīvība aizsardzības līdzekļu izvēlē, taču tiem jābūt veidotiem uz vienlīdzības principiem.
Jāatzīmē, ka jau 2021.gada 10.decembrī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-[B1]/2021, kurā tika noteikts, ka viendzimuma partnerattiecības jāreģistrē kā civilstāvoklis, kā arī noteica, ka viendzimuma partnerattiecības var tikt atzītas par ģimeni. Spriedumā tika atcelts iepriekšējais Rīgas Administratīvās apgabaltiesas spriedums, un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Pašlaik Administratīvās tiesas ceļā atzīta jau 32 viendzimuma pāru ģimenes. Vienlaikus jānorāda, ka šis ir jāuzskata par tiesu īstenotu pagaidu mehānismu un neatbrīvo Latvijas valsti no tās pozitīvā pienākuma nodrošināt viendzimuma pāru tiesisku atzīšanu un aizsardzību.
"Lai arī spriedums ir vērsts pret Krieviju, šis ir ārkārtīgi nozīmīgs spriedums kā Latvijai, tā visai Eiropai. Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir saistoši: lai arī tai ir izvēles brīvība, kā piemērot spriedumu, tā vairs nevar izvēlēties vai, bet pašlaik jautājums ir kad. Pašlaik par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību savu vārdu ir teikušas Administratīvās tiesas, Augstākās tiesas Senāts, Satversmes tiesa un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tomēr likumdevējs joprojām izvēlas ignorēt tiesas spriesto. Mēs turpināsim darbu, lai skaidrotu kā sabiedrībai, tā politiķiem tiesiskuma nozīmi Latvijā un Civilās savienības regulējuma ieviešanas nepieciešamību," saka Kaspars Zālītis, kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs.
Saeimai kārtējo reizi nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" pērnā gada nogalē platformā ManaBalss.lv sāka parakstu vākšanu iniciatīvai "Sargāsim visas ģimenes", parakstu slieksni palielinot līdz 25 000 parakstu. Šobrīd savākti ir gandrīz jau 12 000 parakstu.
