Raidījums: Briseles korupcijas skandālā ierauts arī padomnieks no Latvijas Eldars Mamedovs

TVNET
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas politiskais padomnieks Eldars Mamedovs.
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas politiskais padomnieks Eldars Mamedovs. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā (EP) vēršas plašumā. Beļģijas policija konfiscējusi pusotru miljonu eiro skaidrā naudā, kas atrasta arī pie EP locekļiem. Iegūti pierādījumi, ka Kataras un Marokas valdība maksājusi amatpersonām, lai tās ietekmētu Eiropas savienības (ES) institūcijas šo valstu labā. Kā vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga", Briseles skandālā ierauts arī Eldars Mamedovs, bijušais Latvijas diplomāts.

Apcietinātais grupējuma līderis atzinies noziegumos un ir gatavs nosaukt visu uzpirkto personu vārdus parlamentā.

Mamedovs šobrīd atstādināts no saviem pienākumiem un, kamēr rit izmeklēšana, savu iesaisti notikušajā nekomentē.

Pirms pasaules čempionāta futbolā Kataru daudz kritizēja. Atklātībā bija nonākuši videomateriāli, kur čempionātam domātos stadionus cēla viesstrādnieki, kuri strādāja vergiem līdzīgos apstākļos. Daudzi necilvēcīgo apstākļu dēļ mira būvlaukumā.

Kataras tēls bija steidzami jāuzlabo un EP bija jānoskaņo par labu šai Persijas līča valsti. Dienaskārtībā bija vairāki jautājumi, tai skaitā par bezvīzu režīmu ES ar Kataru.

Operācija "Mezzo" jeb lielākais skandāls EP vēsturē aizsākās pirms nepilna gada. Bijušā deputāta Pjēra Antonio Panceri mājās Briselē slepenie dienesti zem gultas koferī skaidrā naudā atrada turpat 400 tūkstoš eiro. Vēl tikpat - mājas seifā.

Panceri par slepeno vizīti neko nenojauta un viņa turpmākās tikšanās un sarunas novēroja un ierakstīja Beļģijas izmeklētāji.

Ietekmīgā izdevuma "Der Spiegel" rīcībā nonākušie izmeklēšanas materiāli ļauj restaurēt vairākas tikšanās pieczvaigžņu viesnīcā "Sofitel Place Jourdan".

Tur Kataras valdības pārstāvji tikās ar Panceri, kurš palīdzēja gatavot viņiem runu EP Cilvēktiesību apakškomitejas sanāksmē pagājušā gada novembrī. 

Vienā no šādām reizēm klāt bija arī EP viceprezidentes Evas Kaili dzīvesbiedrs Frančesko Džordži, palīgs vienam no parlamentāriešiem.

Deputāti bija jāpārliecina, ka Katara paveikusi būtiskas reformas. Arī Kaili publiski aizstāvēja Kataru. Un kritizēja kolēģus par liekulību.

Eiroparlamentāriešu regulāra un ilgstoša uzpirkšana nāca atklātībā pērn decembra beigās. Uzzinājusi par kratīšanām un sava dzīvesbiedra un Panceri arestu, Kaili centās slēpt pierādījumus. Taču čemodānu pilnu ar skaidru naudu tiesībsargi atrada paslēptu viņas bērna ratiņos.

Parlamentārieši jau nobalsoja par Kaili atcelšanu no amata, jo amatpersonu nesargā imunitāte, ja viņu pieķer ar pierādījumiem.

Bez Kataras vēl viena valsts, kas centusies nopirkt ietekmi Eiropas institūcijās, ir Maroka. Divas trešdaļas Marokas ārējās tirdzniecības notiek ar ES. Maroka vēlas arī saņem politisko atbalstu konfliktā par Rietumsahāru, savukārt ES paļaujas uz Marokas valdību, lai tā neļauj Āfrikas migrantiem nokļūt Eiropā.

Ar Marokas valdību saziņa katru reizi notika caur atšķirīgām personām. Iesaistītie apzinājās, ka viņu darbības nav legālas, jo lietoja kodu vārdus - kad gāja pēc naudas, runāja par uzvalka vai kaklasaites paņemšanu. Vēlāk kukuļu legalizēšanai Panceri izveidoja nevalstisko organizāciju, kas saucas "Cīņa ar nesodāmību".

Pratināšanās grupējuma dalībnieki atzinušies, ka strādājuši arī Mauritānijas un Saūda Arābijas labā.

Eiropas Parlamenta deputāts (NA) Roberts Zīle stāsta: "Pašlaik, kamēr notiek izmeklēšana, un nav vēl skaidrs, ko mēs varam darīt ar "caurspīdīguma" uzlabošanu, manuprāt, no šādu valstu apmeklēšanas būtu jāizvairās. Bet atgriežoties atpakaļ, droši vien ne tikai šīs valstis ir tās vienīgās (kuras var būt iesaistītas uzpirkšanā).

Mēs varam iedomāties arī Vidusāzijas valstis (Kazahstānu, Azerbaidžānu), Krieviju bez šaubām. Iespējams šajās sadarbības grupās šādi precedenti ir bijuši arī iepriekš.

Es vērtēju to, kā ļoti lielu kaitējumu, to, kas ir ticis nodarīts ne tik vien konkrētām personām, bet arī politiskajai grupai sociāldemokrātiem. Protams, arī visam parlamentam."

Līdz šim visas apsūdzības korupcijā vērstas pret sociāldemokrātu grupu. Izmeklētāji vēl divus šīs frakcijas parlamentāriešus - Marku Tarabellu un Andrea Kozolīno uzskata par Panceri sabiedrotajiem, ar kuriem viņš dalījies kukuļu maksājumos.

Pēc Beļģijas izmeklēšanas iestāžu lūguma par viņu abu imunitātes atcelšanu parlamentam būs jābalso februāra vidū.

Decembra beigās sociāldemokrātu grupa no amata saistībā ar korupcijas skandālu atstādināja savu politisko padomnieku. Tas darīts, jo bijis nopietns pārkāpums saistībā ar notiekošo izmeklēšanu un par to nekavējoties informēta Beļģijas policija.

Paziņojumā nav minēts atstādinātās amatpersonas vārds, taču "Nekā personīga" zināms, ka tas ir Latvijas pilsonis Eldars Mamedovs, kurš EP nostrādājis vairāk nekā desmit gadu.

Mamedovs bija politiskais padomnieks Ārlietu komitejā un bija viens no tiem, kas mudinājis sociāldemokrātu frakciju ieņemt pielaidīgu nostāju pret Kataru.

Viņš arī iebilda pret frakcijas oficiālo nostāju atbalstīt rezolūciju, ar ko Krievija tika atzīta par terorisma atbalstītāju. Daži frakcijas deputāti norādījuši arī uz viņa īpašo nostāju pret Irānas režīmu.

Viņš ir Latvijā kādreiz ietekmīgās Mamedovu ģimenes loceklis. Viņa tēvam piederēja "Rīgas sanitārā transporta autobāze" un savulaik arī "Ceļu pārvalde". Gan viens, gan otrs uzņēmums bija saistīts ar lieliem un šaubīgiem valsts un pašvaldību iepirkumiem.

Rīgā dzimušais Eldars Mamedovs savu karjeru sācis Latvijas banku sektorā, vadījis "Parex" bankas biroju Azerbaidžānā. Tad piedzīvojis strauju karjeras lēcienu Ārlietu ministrijā. Kādu laiku bijis vēstniecības darbinieks Spānijā, tad ASV Vašingtonā.

Neoficiāla informācija liecina, ka Mamedovs no vēstniecības ASV bijis atsaukts par pārāk ciešām saitēm ar Irānas pārstāvjiem Amerikā.

Sākot no 2000. gada Mamedovs bijis biežs partijas "Saskaņa" līdera Jāņa Urbanoviča biedrības "Baltijas forums" rīkotajos pasākumos.

2014. gadā viņš no partijas "Saskaņa" saraksta kandidējis EP vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

EP deputāts (Saskaņa) Nils Ušakovs skaidro: "Mamedovs nebija "Saskaņas" biedrs, bet mēs pietiekoši aktīvi sadarbojāmies. Jo viņš tika darbā EP 2008. vai 2009. gadā. Viņam ir Latvijas apstākļiem izcils CV, strādājis Ārlietu ministrijā, vēstniecībās, pēc tam darbs EP, kur viņš pats atrada to darbu.

Un tas bija pietiekami loģiski un dabiski, ka piedaloties EP vēlēšanās, nebūdams partijas biedrs, sarakstā bija arī Eldars Mamedovs."

Vaicāts, vai Mamedova kandidatūra tika apspriesta arī uz Saeimas vēlēšanām, Ušakovs atbild: "Jā, ja nemaldos toreiz strādājām ar jauno komandu un cilvēks, kurš vairāk nekā 10 gadus strādāja EP pietiekoši vadošā amatā, tā varēja būt laba izvēle. Bet viņš nekandidēja toreiz."

Spāņu mediji norāda arī uz Mamedova tuvu draudzību ar parlamentārieti Huanu Fernando Lopezu Agilaru, kurš parlamentā vada Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju.

Sociāldemokrātu grupā EP strādā divi deputāti no Latvijas – Nils Ušakovs un Andris Ameriks. Ne viens, ne otrs par apstākļiem, kāpēc Mamedovs atstādināts no pienākumiem, nezinot.

"Es arī līdz šim brīdim nevaru pateikt neko sliktu par Eldaru Mamedovu, man vienkārši tādas informācijas un zināšanas nav," saka Ušakovs. "Mēs neesam īpaši sadarbojušies šajā EP posmā, jo viņš strādā ar ārlietām, bet es ar budžetu, mums vienkārši tēmas nesakrīt."

EP deputāts Andris Ameriks norāda: "Man ar Kataru nav nekāda saistība.

Mamedovs attiecīgajā grupā strādā jau ļoti ilgu laiku. Man ar viņu nekādas komunikācijas nav. Ir jāgaida izmeklēšanas rezultāti."

Vairāki avoti parlamentā spāniski rakstošajiem izdevumiem norādījuši, ka Mamedovs visdrīzāk pieņēmis piedāvājumu atvaļinājumu baudīt Katarā, skatoties Pasaules čempionāta futbolā spēles.

Jautājumus, vai viņš pats maksāja par biļetēm, nosūtījām arī Mamedovam. Taču viņš atbildēja, ka par notiekošo izmeklēšanu komentārus medijiem nesniedz. Līdzīgi atbildi saņēmām arī no Eiroparlamenta sociāldemokrātu grupas.

EP prezidente iecerējusi nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu vai vismaz apgrūtinātu tādas darbības nākotnē, par kurām uzrādītas apsūdzības. Plānots aizliegums eiroparlamentāriešiem pēc aiziešanas no darba nodarboties ar lobēšanu vismaz tik ilgi, kamēr saņem pabalstu.

Parlamenta mājas lapā arī tiktu regulāri publicēta informācija par deputātu saņemtajām dāvanām, kā arī par viņu ceļojumiem un tikšanās reizēm.

"EuObserver" šonedēļ raksta, ka Andris Ameriks kā EP loceklis pagājušā gadā divreiz bijis Azerbaidžānā un apmeklējis arī kara skarto Kalnu Karabahu.

Neviens no pieredzējušiem parlamentāriešiem uz turieni nedodas, lai neradītu iespaidu, ka Eiropa šajā etniskajā konfliktā ieņemtu kādu no pusēm.

Aktuālais šodien
Svarīgākais