Pēc tam, kad Latvijas Meža īpašnieku biedrība kļūdaini interpretēja Eiropas Savienības institūcijās virzītos priekšlikumus, sociālajos medijos parādījās nepatiesi apgalvojumi, ka Brisele aizliegusi vai aizliegs siltumapgādei izmantot malku un šķeldu. Tā nav taisnība.
Kādā ierakstā, piemēram, teikts:
“ES debilizācija. Koksni un šķeldu nedrīkst izmantot enerģijas iegūšanai un siltumapgādei, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.”
To publicējis Facebook konts, kas regulāri izplata maldinošu un nepatiesu informāciju. Tāda ir arī vēsts par it kā aizliegto malku un šķeldu.
ES institūcijās jau pāris gadu garumā ilgst diskusijas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas jauno versiju. Tās mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp panākot lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un stiprinot biodaudzveidības aizsardzību.
Dažādu interešu grupu vidū ir domstarpības par to, vai ES būtu jāveicina meža biomasas jeb koksnes izmantošana enerģijas ražošanā un siltumapgādē. Vides aizstāvji norāda, ka koksnes kurināmajam piešķirtais atjaunojamā energoresursa statuss un ar to saistītie atbalsta mehānismi Eiropā ir veicinājuši mežu izciršanu. Lai gan meži ataug, tas notiek daudz lēnāk nekā to sadedzināšana, kas rada CO2 izmešus un veicina bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvara samazināšanos. Savukārt mežu īpašnieki un enerģijas ražotāji norāda, ka koksnes izmantošana siltumapgādē stimulē ekonomiku un veicina valstu enerģētisko neatkarību.
Jau 2021. gadā Eiropas Komisija (EK) sagatavoja savus priekšlikumus direktīvas tekstam. EK aicināja noteikt, ka koksnes biomasa būtu jāizmanto atbilstoši tās “augstākajai ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai”, tāpēc dalībvalstīm “nebūtu jāpiešķir nekāds atbalsts enerģijas, ražošanai no zāģbaļķiem, finierklučiem, celmiem un saknēm un jāvairās veicināt kvalitatīvu apaļkoku izmantošanu enerģētiskām vajadzībām”. Proti, EK piedāvāja vairs neveicināt augstvērtīgas koksnes sadedzināšanu siltumapgādes nolūkā, tā vietā to aicinot izmantot produktos ar daudz lielāko pievienoto vērtību.
Meža īpašnieku un enerģijas ražotāju iebildumus radījuši nevis EK, bet Eiropas Parlamenta (EP) 2022. gada septembrī atbalstītie priekšlikumi. EP faktiski piedāvā šo augstvērtīgās un līdz ar to sargājamās koksnes uzskaitījumu paplašināt, ieviešot jēdzienu “primārā koksnes biomasa”. EP tajā piedāvājusi iekļaut visu “no mežiem izņemto koksni, tostarp dabiskas mirstības un mežistrādes rezultātā iegūto”. Tātad par tādu uzskatītu ne vien zāģbaļķus, bet arī zarus, celmus, saknes un kritalas. Primārajā koksnes biomasā netiktu iekļauti un līdz ar to ierobežojumiem nebūtu pakļauti ražošanas rezultātā iegūtie koksnes blakusprodukti, kā arī koksne, kas iegūta, uzlabojot satiksmes drošību, novēršot savvaļas mežu ugunsgrēkus vai kaitēkļu un slimību izplatību.
Minētajā Latvijas Meža īpašnieku biedrības paziņojumā nekorekti runāts par aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē. Ne EK, ne EP priekšlikums neparedz koksnes kurināmā aizliegšanu. Tāpat nav runa par malku jeb individuālajām krāsnīm cilvēku mājokļos, bet ierobežojumiem koksnes kurināmā izmantošanai pašvaldību katlumājās, kur pamatā izmanto šķeldu. To, ka paziņojumā paustais nav precīzs, Re:Check telefonsarunā atzina arī biedrības izpilddirektore Sigita Alksne.
Kā Re:Check skaidroja jaunveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis, EP priekšlikuma pieņemšanas gadījumā viss kurināmais no uzreiz mežā iegūtās biomasas vairs nevarētu saņemt kompensācijas, nodokļu atlaides vai cita veida atbalstu. Nevarētu, piemēram, arī piešķirt finansiālu atbalstu lielo šķeldas katlumāju modernizēšanai un/vai pārejai uz šādas biomasas dedzināšanu. EP šādus ierobežojumus piedāvā noteikt ar 2030. gadu. EP priekšlikums nozīmējot, ka šī primārās koksnes biomasa vairs netiktu uzskatīta par atjaunojamo energoresursu un faktiski tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam.
“Pēc būtības EP piedāvājumā noteikts, ka enerģiju no primārās koksnes biomasas, kas ir saražota sadedzināšanas iekārtās ar jaudu virs 7,5 MW, varēs ieskaitīt valsts atjaunojamās enerģijas īpatsvarā tikai pēc 2017.-2020.gadā patērētā vidējā apjomā pat, ja primārās koksnes biomasas izmantošanas apjomi palielinātos,” skaidro ministrijas pārstāvis.
Pēc Dubrovska teiktā, šādu biomasu nevarēs arī deklarēt kā atjaunojamo energoresursu un par šāda kurināmā izmantošanu būs jānodod emisijas kvotas, kas būtiski sadārdzinātu šīs apkures izmaksas. Tas arī nozīmē, ka ievērojami samazinātos Latvijas atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Ministrija aprēķinājusi, ka kritums būtu par 20 – 25 procentpunktiem no pašreizējiem 42%. Tas nozīmētu, ka būtu jāpāriet uz cita veida atjaunojamajiem energoresursiem, lai sasniegtu Latvijas noteiktos klimata mērķus. Jāpiebilst, ka Latvija ir viena no ES līderēm koksnes izmantošanā enerģijas ieguvē un mums koksne veido ievērojamu atjaunojamo energoresursu daļu. ES kopumā biomasa veido gandrīz 60% no atjaunojamās enerģijas.
Minēto iemeslu dēļ Latvija ir viena no valstīm, kas iebilst pret EP priekšlikumu. Tuvākajā laikā par jaunās direktīvas gala versiju jāvienojas tā sauktajam ES trialogam – Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei.
Secinājums: Gatavojot jauno Atjaunojamās enerģijas direktīvu, viena no trim lēmējpusēm – Eiropas Parlaments – piedāvā noteikt, ka pēc 2030. gada koksnes kurināmā izmantošanu centralizētās siltumapgādes katlumājās vairs nevarētu atbalstīt, piemēram, ar subsīdijām, kompensācijām un nodokļu atlaidēm. EP priekšlikums arī paredz, ka primārā koksnes biomasa vairs netiktu uzskatīta par atjaunojamo energoresursu. Taču šie priekšlikumi neparedz aizliegt malkas vai citas koksnes kurināmā izmantošanu siltumapgādē. Ierobežojumus nav plānots attiecināt uz malku vai citu kurināmo, ko izmanto individuālajās krāsnīs. Turklāt tas ir tikai vienas puses piedāvājums, par kuru vēl norit diskusijas un pret kuru iebilst gan vairākas dalībvalstis, gan mežu īpašnieku un enerģijas ražotāju interešu grupas.
