Jau 2021. gadā Eiropas Komisija (EK) sagatavoja savus priekšlikumus direktīvas tekstam. EK aicināja noteikt, ka koksnes biomasa būtu jāizmanto atbilstoši tās “augstākajai ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai”, tāpēc dalībvalstīm “nebūtu jāpiešķir nekāds atbalsts enerģijas, ražošanai no zāģbaļķiem, finierklučiem, celmiem un saknēm un jāvairās veicināt kvalitatīvu apaļkoku izmantošanu enerģētiskām vajadzībām”. Proti, EK piedāvāja vairs neveicināt augstvērtīgas koksnes sadedzināšanu siltumapgādes nolūkā, tā vietā to aicinot izmantot produktos ar daudz lielāko pievienoto vērtību.
Meža īpašnieku un enerģijas ražotāju iebildumus radījuši nevis EK, bet Eiropas Parlamenta (EP) 2022. gada septembrī atbalstītie priekšlikumi. EP faktiski piedāvā šo augstvērtīgās un līdz ar to sargājamās koksnes uzskaitījumu paplašināt, ieviešot jēdzienu “primārā koksnes biomasa”. EP tajā piedāvājusi iekļaut visu “no mežiem izņemto koksni, tostarp dabiskas mirstības un mežistrādes rezultātā iegūto”. Tātad par tādu uzskatītu ne vien zāģbaļķus, bet arī zarus, celmus, saknes un kritalas. Primārajā koksnes biomasā netiktu iekļauti un līdz ar to ierobežojumiem nebūtu pakļauti ražošanas rezultātā iegūtie koksnes blakusprodukti, kā arī koksne, kas iegūta, uzlabojot satiksmes drošību, novēršot savvaļas mežu ugunsgrēkus vai kaitēkļu un slimību izplatību.
Minētajā Latvijas Meža īpašnieku biedrības paziņojumā nekorekti runāts par aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē. Ne EK, ne EP priekšlikums neparedz koksnes kurināmā aizliegšanu. Tāpat nav runa par malku jeb individuālajām krāsnīm cilvēku mājokļos, bet ierobežojumiem koksnes kurināmā izmantošanai pašvaldību katlumājās, kur pamatā izmanto šķeldu. To, ka paziņojumā paustais nav precīzs, Re:Check telefonsarunā atzina arī biedrības izpilddirektore Sigita Alksne.