Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandierim pulkvedim Sandrim Gaugeram pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zvanījuši cilvēki un interesējušies par iespējām aizbēgt no Latvijas, taču gada laikā sabiedrības nostāja par valsts aizsargāšanu ir mainījusies.
Aizsardzības ministrijas (AM) organizētajā diskusijā "Kam vajadzīgs Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīrs?" Gaugers pastāstīja, ka pagājušā gada februāra beigās piezvanījuši vismaz 100 cilvēki, ar kuriem viņš gadiem ilgi nebija komunicējis, un lūguši pateikt, "kad viņi nāk, lai varētu paspēt aizbēgt".
Tagad situācija ir mainījusies, un patiesībā ļoti daudzi cilvēki zvanot un interesējoties, kas viņiem jādara, lai iestātos, piemēram, Zemessardzē. "Sabiedrības nostāja gada laikā ir konceptuāli mainījusies, un ir ļoti liela daļa sabiedrības, kas patiesībā saka: es nevis bēgšu, bet es sargāšu," uzsvēra pulkvedis.
AM valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš pats ir zemessargs, diskusijā piekrita, ka sabiedrība ir polarizēta, taču ir cilvēki, kuri gatavi aizstāvēt valsti, īpaši tādi, kuriem ir, ko zaudēt, piemēram, bērnus. "Varam izlikties un teikt, ka viss, aizbēgsim, bet, nu, mēs melojam sev," piebilda Garisons.
Viņš nenoliedza, ka VAD ieviešanas process un pats dienests nebūs viegls, jo jebkurš iesākums ir grūts. Attīstoties VAD, sabiedrība kļūs vēl pozitīvāk noskaņota un ar laiku dienests kļūs par normu, pārliecināts valsts sekretārs.
Jau ziņots, ka patlaban Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tiek skatīts VAD likumprojekts. Līdz šim komisija no likumprojektam iesniegtajiem 45 priekšlikumiem ir izskatījusi nelielu daļu.
Komisijas jau atbalstītā redakcija otrajam lasījumam paredzēts, ka VAD varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, to varēs aizstāt ar civilo dienestu. AM jau iepriekš norādījusi, ka pirmajos gados šiem jauniešiem civilo dienestu varētu nodrošināt tikai AM padotības iestādēs. Iepriekš bija izskanējis, ka jaunieši šo dienesta veidu varētu pavadīt arī iekšlietu, veselības vai labklājības resora iestādēs, taču neoficiāla informācija liecina, ka attiecīgās ministrijas nav izrādījušas īpašu interesi par jauniešu piesaisti.
VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
VAD būtu pakļauti pilsoņi - vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.
Tāpat militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana VAD notiktu, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz to iesaucamo skaitu, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi rīkotu proporcionāli dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka Ministru kabinets vēl noteiks atlases norises nosacījumus un kārtību.
Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus. Pirmais iesaukums paredzēts brīvprātīgā kārtā.
Komisija nākamnedēļ turpinās darbu pie likumprojekta VAD ieviešanai.