Laikā, kad dažādi vīrusi gāja sava veida uzvaras gājienā, mēģinot atgūt kovida laikā nokavēto, vairākās ārstniecības iestādēs divu mēnešu garumā – janvārī un februārī - monitoros parādījās teju vai brīnumlīdzekļa reklāma - mutes skalojamais līdzeklis “Xyntrus”, kas pasargās no kovida, herpes un pat no HIV vīrusa, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ārstniecības iestādes norāda, ka reklāmas laukumus monitoros, kas atrodas telpās, kur visvairāk drūzmējas pacienti, pārdod to sadarbības partneris. Reklāmas saturu, kamēr tas nepārkāpj abpusējo vienošanos, nebija ievērojušas.
Apledojušās ielas decembrī un straujais dažādu vīrusu izraisītu saslimšanu pieaugums gan decembrī, gan janvārī piepildīja poliklīnikas un traumpunktus. Un, gaidot rindā, atkal un atkal viņu priekšā uz paliela ekrāna parādījās reklāma, kas piedāvāja teju brīnumlīdzekli. Cilvēks, kurš ar to izskalos muti, būšot vairākas stundas pasargāts no Covid-19, herpes vīrusa, cilvēka papilomas vīrusa un pat no saslimšanas ar HIV, kā arī citiem, vārdā nenosauktiem vīrusiem. Ar gandrīz simt procentu efektivitāti.
“de facto” sazvanīja līdzekļa izplatītāju Aivu Pakuli, kura arī telefonsarunā izteica līdzīgus apgalvojumus. Lūk, fragments no sarunas:
Žurnāliste: Šis nevar radīt cilvēkiem tādu maldīgu sajūtu, ka viņš izskalos ar šo muti un sevi pasargās no HIV? Nevis lietojot prezervatīvu, bet izskalojot muti?
A.Pakule: Izskalojot muti, nevar pasargāt no dzimumkontaktu infekcijas.
Žurnāliste: Bet jūs reklamējat, ka viņš pasargā no HIV.
A.Pakule: Skūpstoties. Viņu taču var iegūt gan, gan, gan…
Piemēram, Rīgas 2. slimnīcas traumpunktā ziemas mēnešos vidēji ik dienas pēc palīdzības vēršas no 30 – 60 cilvēku un te pavada no pusstundas līdz pat vairākām stundām. Ja garlaikots pacients, sēžot rindā, ierakstītu reklamēto nosaukumu meklētājā, atrastos vēl vairāk solījumu. Piemēram: “Izskalojot muti, var piecas stundas droši iet sabiedrībā, cilvēkos un nebaidīties inficēties ar jebkuru no mums zināmajiem vīrusiem, nebūs nekāda iespēja inficēties. Kā arī, ja paši jūtamies apslimuši, dodamies cilvēkos un zinām, ka mēs nevienu neinficēsim."
Medicīnas iestādēs reklamētais produkts nav reģistrēts ne kā zāles, ne kā pārtikas piedeva. Tas ir kosmētikas līdzeklis, apstiprina izplatītāja. Viņa atsaucas uz klīniskajiem pētījumiem. Informācijā, ko viņa atsūta “de facto”, lasāms par atsevišķiem pētījumiem laboratorijas apstākļos, un tajos pieminēti kovida, herpes un gripas vīrusi.
“de facto” noskaidroja, ka pētījums, kura secinājumiem varētu uzticēties, ir sākts Kārdifas universitātē. Tajā zinātnieki norāda, ka bioloģiskais mutes skalojamais līdzeklis varētu palīdzēt iznīcināt vīrusus, bet tam vajag papildus ilgstošus pētījumus, lai izvērtētu efektivitāti. Un šis pētījums vēl nav pabeigts.
Bet informācija par HIV profilaksi nav atrodama.
Fragments no telefonsarunas ar izplatītāju, zobārsti Aivu Pakuli:
Žurnāliste: Tas rada tādu maldīgu iespaidu.
A.Pakule: Kādā ziņā maldīgu?
Žurnāliste: Ka jūs reklamējat nevis mutes skalojamo līdzekli, bet ka jūs reklamējat līdzekli pret vīrusa infekcijām.
A.Pakule: Tad ir tieši ļoti pareizi sasniegusi informācija. Es ļoti, ļoti, pie tā strādāju, pie katra vārda, tiešām, lai cilvēki to tā uztver - ka tas nav mutes skalojamais līdzeklis, ka tas ir līdzeklis, lai nesaslimtu ar vīrusu, bakteriālām vai sēnīšu infekcijām.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver, ka pamatojumam, lai izteiktu šādus apgalvojumus, ir jābūt ļoti nopietnam: “Cilvēki var sākt cerēt, ka viņiem tiešām tur palīdz pret kaut kādām infekcijām pasargāties. Un jā, manā skatījumā tā varētu potenciāli būt negodīga prakse, ja šādu pierādījumu nav. Līdz ar to jāskatās tiešām ārstniecības iestādēs, varbūt vajadzētu tomēr pievērst uzmanību tam, kādas reklāmas tiek izplatītas.”
“de facto” lūdza reklāmā solīto komentēt infektoloģijas nozares profesionāļiem, taču viņi par to publiski izteikties nevēlējās. Atbildē no Latvijas Universitātes puses e-pastā infektoloģe un LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane norāda: “Man nav zināma neviena citējama publikācija, kurā būtu publicēts pētījums, kas pierādītu jebkāda mutes skalojamā līdzekļa minētos efektus. Arī minēto infekciju profilaksē medicīnas rekomendācijās netiek minēti mutes skalojamie līdzekļi.”
Konkrētās reklāmas “de facto” piefiksēja monitoros SIA “Veselības centrs 4” poliklīnikā un Rīgas pašvaldībai piederošajā Rīgas 2.slimnīcā. Iespējams, reklāmas bijušas arī citās iestādēs. Abu pieminēto uzņēmumu pārstāvji norāda, ka nav vērtējuši specifisku reklāmu saturu, tikai skatījušies uz vispārīgu principu ievērošanu. Monitorus un iespēju uz tā izvietot reklāmas, nodrošina sadarbības partneris, “Real media”, kuri sadarbojas ar virkni medicīnas iestāžu.
Rīgas 2. slimnīcas vadītājs atzīst, ka konkrēto reklāmu nemaz nebija redzējis. Taču, tā kā jau iepriekš domāts par līguma izbeigšanu, tagad tas notikšot ātrāk, un monitors no traumpunkta pazudīšot jau tuvākajā laikā.
“Es arī piekrītu jūsu viedoklim, ka varētu rasties varbūt nepareizs priekšstats, varbūt tā nav simtprocentīgi korekta reklāma, līdz ar to mēs arī domājam, ka tas būtu jāpārtrauc (..) Tas jūsu gadījums varbūt ir veicinājis to lēmumu ātrāk pieņemt. Jo mums bija dienas kārtībā šī jautājuma izskatīšana par reklāmas politiku mūsu slimnīcā. Vienīgi šis gadījums paātrināja procesus. Viss. Jo mums jau bija sāktas iestrādnes informācijas vākšanai, apkopošanu, lai varētu izstrādāt dokumentāciju atbilstošo,” saka Petronis.
Nedēļas beigās reklāmas monitors no traumpunkta jau bija aizvākts.
“Veselības centrā 4” norāda, ka viņiem ir tiesības pārkāpumu un sūdzību gadījumā pieprasīt firmai, lai tā dienas laikā reklāmu nomaina. “Veselības centra 4” Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Putraima:
“Reaģējot uz Jūsu sniegto informāciju, sazinājāmies ar sadarbības partneri. Reklāmas periods ir beidzies (šobrīd mūsu klīnikā tā vairs nav redzama). Esam aktualizējuši reklāmas satura kontroli. “Veselības centrs 4” vadlīnija ir maksimāli ātri un korekti reaģēt uz sūdzībām, un esam pateicīgi apmeklētājiem par vērību”
Jāpiebilst, ka plakāts, solot pasargāt no inficēšanās ar HIV ar mutes skalojamo līdzekli, bija redzams gan ārstu kongresā aizvadītajā rudenī, gan konferencē Rīgas Stradiņa universitātē.
PTAC sola veikt pārbaudi par konkrēto gadījumu, vai to nevar uzskatīt par negodīgas komercprakses piemēru. Ja pārkāpumus konstatēs, tad reklāmu var aizliegt izplatīt, bet pie nopietnākiem pārkāpumiem arī uzlikt naudas sodu.