Video ⟩ Mūrniece: Negribu iedomāties situāciju, kur «X stundā» nāktos mobilizēt neapmācītus cilvēkus (7)

Kāpēc iecerēts tieši šāds Valsts aizsardzības dienesta modelis un nevis profesionāla armija?

Mums jau ir profesionāla armija, un tāda tā arī paliks. Šeit nav divu domu, un te nav pretrunu. Mēs redzam, ka Valsts aizsardzības dienests jau ir citās mūsu reģiona valstīs. Mēs no šā reģiona konteksta esam izkrituši un izkrītam joprojām. Es ceru, ka ļoti drīz likumprojekts tiks pieņemts un mēs šo dienestu sāksim ieviest jau no šī gada jūlija, kad paredzēts pirmais iesaukums.

Kāpēc ir izvēlēts šāds modelis? Ir divi kritiski iemesli. Vispirms, lai aizpildītu bruņoto spēku miera laika struktūru. Mēs redzam, ka ir karavīru deficīts. Par to ļoti atklāti runājusi Valsts kontrole, un tas nav nekas jauns. Otrs ir ekipēta rezervistu vienību sagatavošana. Mēs ceram, ka «X stunda» nepienāks, bet ja nu tāda pienāks? Tad ekipēti, labi apmācīti cilvēki būtu tie, kas šo valsti spētu nosargāt.

Es negribu iedomāties situāciju, kur «X stundā» nāktos mobilizēt neapmācītus cilvēkus, kuriem nav pat īsta priekšstata, kas jādara.

Mēs darām visu, lai nostiprinātu Latvijas valsts drošību. Madrides NATO samitā tika runāta ļoti atklāta valoda, atzīstot, ka NATO galvenais drauds, vienīgais īstais drauds ir Krievija. Un pagājušā gada 24. februāris pierādīja, ka ir iespējami dažādi scenāriji. Jā, mēs esam runājuši par informatīvo karu, par hibrīddraudiem. Jā, esam redzējuši arī alternatīvas karadarbības. Piemēram, informācijas karš. Bet 24. februāris pierādīja, ka ir iespējama arī pilna apmēra karadarbība. Ļoti brutāls un noziedzīgs karš. Pret ne tikai armiju, bruņotajiem spēkiem, bet arī pret civiliedzīvotājiem, pret kritisko infrastruktūru. Ja nav iespējams uzvarēt frontē, ja nav iespējams sakaut pretinieku militāri, tad Krievija izvērš karu pret civiliedzīvotājiem. Bombardējot arī to kritisko infrastruktūru. Tas nozīmē - elektrības padeves traucējumus. Iespējama ļoti daudzu sadzīves sfēru darbības traucēšana.

Kā mēs tiekam galā paši ar «saites» izveidošanu un stiprināšanu starp valsts institūcijām un iedzīvotājiem? Aptaujas un pētījumi rāda, ka Latvijā vēlme aizstāvēt valsti, kā to raksturo pētnieki, «nav ne augsta, ne zema» un atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, no Igaunijas. Vai ar Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu mēs varēsim risināt šo problēmu?

Vai pietiek tikai ar Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai sabiedrība kļūtu gatava? Nu skaidrs, ka nepietiek. Nē, nepietiek, ir nepieciešams attīstīt visaptverošas valsts aizsardzības koncepciju, kas šobrīd arī notiek. Ir apmācības Zemessardzē, Jaunsardzē. Valsts aizsardzības mācība tika ieviesta kā obligāts mācību priekšmetu no 2024. gada. Ir arī minētais Valsts aizsardzības dienests, bet tā ir tikai viena no komponentēm.

Visaptveroša valsts aizsardzība, tas ir plašs koncepts, kurā visas institūcijas - gan valdība, gan bruņotie spēki, gan pašvaldības, gan mūsu stratēģiskie uzņēmumi, gan arī iedzīvotāji - saslēdzas vienā ķēdē, lai nodrošinātu valsts aizsardzību. Līdzīgi kā Ukrainā.

Ne jau Ukrainas armija viena spēja izcīnīt uzvaru. Nē, ļoti daudz kas notiek aiz frontes līnijas. Tā ir gan apgāde, gan valsts funkcionēšana. Ugunsdzēsēji, policija un glābēji. Slimnīcas un tie, kas nodrošina ievainoto evakuāciju, transportēšanu.

Tātad tas nozīmē, ka visa valsts sabiedrība veido šo visaptverošo valsts aizsardzības konceptu. Psiholoģiski to visdziļāk iespējams saprast, kad aizbraucam un palūkojamies, ko dara Ukraina.

Interesanti, ka, lai saprastu, kāpēc Valsts aizsardzības dienests nepieciešams mums, sabiedrībai, acīmredzot, bija nepieciešams zināms laiks. Bija nepieciešamas diskusijas. Bija nepieciešama arī, iespējams, Ukrainas pieredze, lai apzinātos, kāpēc mums to vajag. Un, ja mēs salīdzinām datus 2022. gada nogalē ar datiem 2021. gadā, tad redzam, ka, piemēram, apgalvojumam «Vai uzbrukuma gadījumā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāiesaistās valsts aizsardzībā?» kopumā piekrīt 62 procenti respondentu. 2021.gadā - tikai 55 procenti respondentu. Varētu minēt citus piemērus. Bet pats galvenais ir, ka jaunieši uzskata, ka ir nepieciešams aizstāvēt valsti. Arī jauniešu vidū ir kāpums šai idejai, ka valsts aizsardzība ir svarīga. Valsts ir jāsargā, un mēs esam gatavi to darīt. Jaunieši ir gatavāki nekā vēl pirms gada.

Pilns intervijas ieraksts pieejams TVNET tiešsasites portālā KLIK!