PMLP nolēmusi atņemt Benesam Aijo Latvijas pilsonību (17)

Iekšlietu ministrijā apliecināja, ka šāds lēmums pieņemts, jo Aijo pieņēmis Krievijas pilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsonības.

Jau ziņots, ka pārvalde pērnā gada nogalē sāka pārbaudi, lai lemtu par Latvijas pilsonības atņemšanu Aijo.

Viņš gada nogalē publiski tika izplatījis paziņojumu un fotoattēlus, ka pēc astoņu gadu procesa viņš kļuvis par Krievijas pilsoni. Aktīvists fotogrāfijās bija redzams, turot rokās Krievijas pilsoņa pasi.

Aijo jau vairākus gadus uzturas Krievijā, bet Latvijā ir izsludināts meklēšanā, lai sauktu tiesas priekšā.

2015.gada februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsludināja Aijo meklēšanā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš bija aizbēdzis no Latvijas uz pašpasludināto "Luhanskas tautas republiku". Vēlāk viņš pārcēlās uz Krieviju.

2015.gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs. Ņemot vērā minēto Valsts drošības dienests (VDD) sāka jaunu kriminālprocesu pret Aijo un arī šajā lietā viņš izsludināts meklēšanā.

Savukārt šī gada aprīlī Augstākā tiesa nolēmusi neierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā Aijo tika apsūdzēts par aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību, līdz ar ko spēkā stājās viņam piespriestais cietumsods uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.

Aijo savulaik Latvijā bija pazīstams kā neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas biedrs, tad iekļāvās tā dēvētās Doņeckas komunistiskajā partijā.

Drošības iestādes vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai Avenam

Latvijas drošības iestādes vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai Krievijas miljardierim Pjotram Avenam, apliecināja Iekšlietu ministrijā.

Vērtēšana notiek jau kādu laiku, un patlaban tiek gaidīts drošības dienestu atzinums.

Saeima pērn aprīlī pieņēma Pilsonības likuma grozījumus attiecībā uz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, ja tā ir sniegusi jebkādu atbalstu valstīm un personām, kuras ir veikušas darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisko valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Jau pērn toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) aicināja toreizējo iekšlietu ministru Kristapu Eklonu nekavēties ar pilsonības atņemšanu Avenam, kurš iekļauts starptautiski sankcionēto personu sarakstos par atbalstu Krievijas darbībām pret Ukrainas suverenitāti un neatkarību.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Tāpat pilsonību var atņemt, ja pati persona ir piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā.

Pilsonību var atņemt tādā gadījumā, ja persona līdz ar to nekļūst par bezvalstnieku, tātad to var atņemt dubultpilsoņiem, bet nevar atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.

Noteikts, ka informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iepriekš norādījusi, ka to, vai personas ir veikušas kādas no minētajām darbībām, var pārbaudīt tikai valsts drošības iestādes, nevis pārvalde.

Attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā.

Avens 2016. gadā ieguvis Latvijas pilsonību. 2012.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, Ordeņu kapituls nolēma ordeni atņemt. Drīz vien pēc tam arī Latvijas Universitātes (LU) Senāts nolēma atņemt LU goda doktora grādu Avenam.

Miljardiera vectēvs bija latviešu strēlnieks, kas pēc Krievijas pilsoņu kara palicis dzīvot Krievijā.