/nginx/o/2023/02/07/15123710t1h7b56.jpg)
Gaijs Mezijs Kvints Decijs bija imperators, kurš par spīti kristietībai, kas jau 250 gadu bija izplatījusies visā Romas impērijā, atbalstīja tradicionālos grieķu un romiešu dievus. Iespējams, tieši tāpēc skulptūrā viņš attēlots kā pusdievs un varonis romiešu mitoloģijā Herkuless (grieķiem Hērakls).
Imperators Decijs valdīja tikai divus gadus no mūsu ēras 249. līdz 251. gadam, kad viņu un viņa dēlu kaujā pie Abrittas mūsdienu Bulgārijas teritorijā nogalināja goti.
Statuja tika atrasta blakus Apija ceļam – nozīmīgākajam Senās Romas publiskajam ceļam, kas savienoja Romu ar Kapuju, bet vēlāk tika pagarināts līdz Brindizi Itālijas dienvidos.
Statuja atradās tranšejā blakus kanalizācijas caurulei Romas parkā (Parco Scott). Visticamāk, statuja tur nonākusi kādā brīdī pēdējos simts gados, rakstīts arheologu paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.
Tēls statujā attēlots valkājam Nēmejas lauvu – nezvēru, kuru nogalināja Herkuless, izpildot kārtējo no saviem 12 varoņdarbiem. Tiesa, sejā nebija cirsti Herkulesa vaibsti, bet gan imperatora Decija. Vismaz tā domā lielākā daļa pētnieku.
“Īsi apgrieztie mati un bārda ir pazīstamas imperatora Decija raksturiezīmes. Mums nav daudz tā saucamo “imperatoru kareivju” statuju, kuri valdīja Romā no aptuveni 235. līdz 284. gadam mūsu ērā,” izdevumam “Live Science” teica nīderlandiešu pētnieks Sems Heinens, piebilstot, ka šajā periodā strauji nomainījās vairāk nekā divdesmit imperatori un impērijas robežas atradās zem nemitīga spiediena.
Ņemot vērā Decija tradicionālos reliģiskos uzskatus, nav nekāds pārsteigums, ka Decijs vēlējās, lai viņu skulptūrā ataino tādā tēlā. Tajā laikā kristietība Romas impērijā sāka kļūt ļoti populāra, tomēr vēstures avoti liecina, ka Decijs 250. gadā izdevis ediktu, ka ikviena Romas pilsoņa pienākums ir upurēt dieviem valsts drošības labā.
Šis arheoloģiskais atklājums parāda to, ka par spīti neskaitāmajiem arheoloģiskajiem atradumiem Romā joprojām vēl daudz kas ir jāatklāj.
