Turklāt, attīstot mobilitāti, mazo auto flangā radās mikro segments, un savu pircēju atrada tādas mašīnas kā "Opel Rocks-e", "Renault Twizy", "Aixam 500" un "Citroën Ami".
"Ami" gadījumā pārdošanas apjomi pat pārsniedza ražotāja cerības. Pateicoties atjautīgai, pārdomātai mikromobilitātes koncepcijai, pieejamībai un efektīvai elektriskajai piedziņai, kopš "Ami" debijas 2020. gada beigās tas dažādās versijās pārdots vairāk nekā 30 000 eksemplāru.
Pēc ražotāja datiem, 84 procenti tā pircēju ir privātpersonas, kas tieši šo auto izvēlējušās kompaktuma, ekonomiskuma, kā arī ērtību dēļ, ko tik neliels braucamais sniedz pilsētā. Vislielāko noietu "Ami" radis dzimtajā Francijā, tai seko Itālija, Spānija un Beļģija.
2023. gadā "Ami" parādīsies arī Baltijas valstīs, bet dažos tirgos "Citroën" šogad laidīs klajā arī īpašu versiju – "My Ami Buggy". Tā ierobežoto sēriju – vien 50 vienības – pērn izpārdeva 18 minūtēs.
Vai latvieši gatavi braukt mini formātā?
"Eiropā braukšanai ar nelielu mašīnu ir bagātas tradīcijas. Līderes ir Dienvideiropas valstis, tādas kā Itālija, Spānija, arī Francija, bet ne tikai. Mazo auto popularitātes iemesli ir saistīti ar tradīcijām, ekonomikas attīstību, nodokļiem un šaurību megapolēs. Pastāv arī tāds faktors, ka šajās valstīs cilvēki tik ļoti netiecas savu ego izpaust caur auto. Daudzi pērk braucamo, domājot caur un cauri praktiski – jāņem mazākais, ar ko var iztikt," stāsta raidījuma "TV Autoziņas" vadītājs Normunds Avotiņš.
Pēc viņa domām, vēl viens interesants mikroauto piemērs ir atrodams Japānā. Tā saucamajiem "kei car", kas japāņu valodā nozīmē "viegls auto", ir citāds vēsturiskais konteksts. Eiropā nozares attīstībā visu ir noteicis brīvais tirgus, bet "kei car" ieviešana bija tirgus regulēšanas pasākums. Tiesa gan, ne ierobežojošs, bet veicinošs, lai mudinātu ražotājus izstrādāt pieejamus, lēti ekspluatējamus auto.