Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pacientam veikta Latvijā pirmā apakšējās dobās vēnas endovaskulārā rekonstrukcija paralēlo dubultstentu tehnikā, informēja RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece.
Pagājušā gada nogalē slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā, apgūstot jaunas inovatīvas operāciju metodes un tehnikas, vairākiem pacientiem tika veiktas ļoti sarežģītas un komplicētas dziļo vēnu endovaskulāras rekonstrukcijas operācijas, kas turpmāk ļaus šiem gados jaunajiem cilvēkiem atgūt dzīves kvalitāti, novēršot līdzšinējās veselības problēmas.
Šo komplicēto operāciju norisi konsultēja un uzraudzīja Eiropas Venozā Centra pārstāvji, bet operācijas pacientiem veica RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas asinsvadu ķirurģe, docente Patrīcija Ivanova, invazīvā radioloģe Aina Kratovska, kā arī asistēja - invazīvā radioloģe Veronika Zaiceva.
Apmācību laikā tika apgūta un veiksmīgi noritēja Latvijā pirmā apakšējās dobās vēnas, kas ir lielākā vēna vēdera dobumā pilna, hroniska slēguma endovaskulārā rekonstrukcija dubultstentu tehnikā pacientam, kuram kopš bērnības ir hronisks minētās vēnas slēgums. Tāpat tika veiktas endovaskulārās operācijas pacientiem ar hronisku dziļo iegurņa vēnu slēgumu, tajā skaitā ar "May-Thurner" sindromu un posttrombotiskām izmaiņām.
Ivanova stāstīja, ka komplicētākais dziļo vēnu hroniskas oklūzijas pacients, ko šajā operāciju sērijā sanācis ārstēt, ir 44 gadus vecs, bērnībā bija smagi pārslimojis infekciju. Jau agrā bērnībā viņam parādījušās virspusējo vēnu problēmas. Tāpat pacientam līdz šim vairākkārt tika operētas virspusējās vēnas, bet pēc kāda laika vēnas parādījušās atkal.
"Ja ir slēgums dziļo vēnu sistēmā, tad organisms mēģina atrast apvedceļus līdz sirdij. Līdz ar to izveidojas tā saucamās koloterālās vēnas, šajā gadījumā izveidojās - virspusējo vēnu varikozes. Tādējādi izmeklējot vēnas vienmēr nepieciešams izvērtēt ne tikai virspusējās vēnas, bet arī dziļās vēnas," viņa skaidroja.
Posttrombotiskais sindroms pacientiem attīstās pēc dziļo vēnu trombozes. Lielākoties pacientiem ar trombiem dziļajās vēnās, lietojot medikamentus, ar laiku asins plūsmai vēnās vajadzētu atjaunoties. Tomēr samērā bieži tiek konstatēts, ka vēnas pēc trombozes ar laiku kļūst sašaurinātas vai pat pilnībā slēgtas. Šādos gadījumos pacienti parasti sūdzas par izteiktu tūsku kājās, sāpēm, kā arī bieži attīstās trofiskās čūlas. Minētās sūdzības būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Kratkovska piebilda, - ja pacientam maģistrālā dziļā vēna ir aizsērējusi, tad veidojas "apvedceļi" jeb sīkie vēnu kanāli, bet asiņu caurplūde caur tiem ir ļoti apgrūtināta. Attiecīgi veidojas tā saucamā vēnu stāze, kas var būt iemesls venozajām čūlām un pacienta invalidizācijai. Iemesls šādām veselības problēmām lielākoties meklējams pagātnē - kādreiz dziļās vēnas bijušas trombozētas. Lai gan ar laiku asins plūsma daļēji atjaunojas, taču tā var vairs nebūt tāda kā iepriekš.
Biežākais iemesls jaunām sievietēm, kādēļ veidojas tūska un posttrombotiskais sindroms iegurņa vēnās, it īpaši kreisajā pusē, ir iedzimta anatomiska anomālija "May-Thurner" sindroms. Tas veidojas tad, kad kreiso iegurņa vēnu saspiež labā iegurņa artērija, radot venozas atteces traucējumus kreisajā kājā, tāpēc visiem pacientiem ar hronisku tūsku kājās bez cita zināma iemesla un, it īpaši kreisajā kājā, noteikti jākonsultējas pie asinsvadu ķirurga vai flebologa.
Vairums šī sindroma pacientu, kuri tiek operēti ar minimāli invazīvām metodēm, ir vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem, piebilda Ivanova.