“Latvijas varas iestāžu centieni padarīt latviešu valodu par vienīgo izglītības valodu diskriminē citas etniskās grupas valstī, kas ir arī mājvieta lielam skaitam krievvalodīgo,” trešdien, 9. februārī, pauduši ANO eksperti. Tomēr Latvija ziņojumā norāda, ka izglītības reforma nav diskriminējoša, bet gan pakāpeniska un proporcionāla.
ANO ekspertu uzmanību izpelnījušies pērn apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā un attiecīgi izglītības pārtraukšanu mazākumtautību valodās. Pārejas laiks noteikts līdz 2025. gada septembrim.
Proti, arī mazākumtautību un bilingvālajām mācību iestādēm būs jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
"Šie grozījumi, kas krasi ierobežo izglītību mazākumtautību valodās, ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp diskriminācijas aizliegumam valodas dēļ un ANO Bērnu tiesību konvencijai," tā pausts ANO paziņojumā.
Tāpat eksperti pauž, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Latvijai ir pienākums aizsargāt un aizstāvēt valsts minoritāšu valodas tiesības, nediskriminējot tās.
"Likumprojekta izstrāde un izskatīšana notikusi bez tiešā veidā skarto minoritāšu aktīvas un pilnvērtīgas līdzdalības," tā ANO Cilvēktiesību padomes izraudzītie eksperti.
Neskatoties uz to, ka Latvijā esot izskanējuši aicinājumi atlikt likumprojekta pieņemšanu, kamēr nav izskatītas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Cilvēktiesību komitejā iesniegtās sūdzības, 2022. gada septembrī Saeima to pieņēmusi bez būtiskām izmaiņām.
Eksperti ir pieprasījuši paskaidrojumus no Latvijas iestādēm par to, kā notikušas konsultācijas ar mazākumtautību kopienām.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) savā atbildē ANO norādījis, ka jaunais likumprojekts nepārkāpj starptautiskos tiesību aktus. Izglītības reformas mērķis ir valsts valodas prasmes veicināšana un tas, kā 2020. gadā atzinusi Eiropas Padomes Venēcijas komisija, ir leģitīms un samērīgs.
Politiķis argumentējis, ka ANO dalībvalstīm ir brīva izvēle par “vispiemērotākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu tiesību aizsardzību minoritātēm”.
Tāpat ārlietu ministrs uzsvēris, ka Latvija pakāpeniski palielinājusi latviešu valodas kā mācību valodas proporciju izglītībā, kā arī noteikusi pietiekamu pārejas periodu, lai grozījumi stātos spēkā.
Latvijā kā bijušajā Padomju Savienības valstī dzīvo simtiem tūkstošu krievvalodīgo, kas veido aptuveni ceturto daļu no valsts iedzīvotājiem - no nepilniem diviem miljoniem.
Kad valstī valdīja padomju vara, komunistiskās varas iestādes ieviesa "Krievijas" politiku, iedibinot krievu valodu par galveno institucionālo valodu un veidojot krievvalodīgās skolas.
Tāpēc arī Ārlietu ministrijā skaidro, ka izglītības reforma Latvijā sākās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū ar mērķi palielināt valsts valodas lietojumu visos izglītības līmeņos, un tas bija viens no veidiem, kā izskaust padomju okupācijas sekas.
“Padomju rusifikācijas un migrācijas politikas rezultātā skolu sistēma Latvijā bija segregēta. Latvijā pastāvēja divas atšķirīgas skolu sistēmas – latviešu un krievu, kur katrai bija sava mācību programma,” atzīmē ministrija.
ĀM atzīst, ka reformas rezultātā latviešu valodas lietojums esot palielinājies dažādos izglītības līmeņos.
“Izglītības reformas īstenošanas laikā tika saglabātas bilingvālās izglītības programmas, nodrošinot to, ka mazākumtautību pārstāvji var attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti saskaņā ar Latvijas Satversmi,” norāda Rinkēvičs.
Tāpat kā Lietuva un Igaunija, arī Latvijas valdība kopš kara sākuma Ukrainā ir ieņēmusi stingru nostāju pret Krieviju un tās īstenoto agresiju, īstenojot pasākumus, sākot no padomju laika kara pieminekļu demontāžas līdz pat dažu Krievijas diplomātu izraidīšanai no valsts.
