Lai arī Saeimas Pieprasījumu komisijas diskusijās izskanēja pretēji viedokļi, vairākums deputātu norādīja uz iespēju diskutēt par ilgāka termiņa noteikšanu Krievijas pilsoņiem apgūt latviešu valodu, proti, pārskatot līdz šim noteikto termiņu - 1. septembri.
Sākotnēji skaidrojumu par savukārt pašreizējo situāciju atbilstoši spēkā esošā likuma redakcijai sniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze, kura skaidroja, ka Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, PMLP līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.
PMLP vadītāja skaidroja, ka šis nosacījums neattieksies uz Krievijas pilsoņiem, kuriem ir 75 un vairāk gadi. Pārbaudes darbus valsts valodas zināšanu apliecināšanai pavasarī sāks organizēt Valsts izglītības satura centrs.
Roze norādīja, ka tām personām, kuras laikus nebūs iesniegušas dokumentus par latviešu valodas zināšanām, no 2.septembra vairs nebūs spēkā uzturēšanās atļauja. Līdz tam laikam viņiem būtu jānokārto un jāsaņem Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
PMLP vadītāja skaidroja, ka ar dokumentiem par valsts valodas zināšanām būs jāvēršas iestādē, lai saņemtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu un varētu turpināt uzturēties Latvijā.
Parastajā kārtībā iesnieguma izskatīšana prasītu 90 dienas un vēl divas nedēļas nepieciešamas dokumenta izgatavošanai - tad pēdējais laiks, lai iesniegtu dokumentus būtu 18. maijs.
Savukārt, ja iesniegumu izskatītu paātrinātā kārtībā desmit darba dienu laikā kopā ar vēl divām dienām nepieciešamā dokumenta izgatavošanai, tad pēdējā diena iesniegumu pieņemšanai no minētajiem Krievijas pilsoņiem, kuri uzrādītu valsts valodas zināšanas apliecinošus dokumentus, ir 16.augusts, skaidroja Roze.
Reizē jāņem vērā, ka attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ir jāveic arī papildpārbaude, ko īstermiņā nevar veikt, skaidroja PMLP vadītāja.
Ja iesniegums tiks iesniegts pēc 16. augusta, tad iestāde vairs nevarēs pagūt pieņemt lēmumu līdz 2. septembrim, kad beigsies attiecīgo Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauja, norādīja Roze.
Kamēr tiktu skatīts Krievijas pilsoņa iesniegums, attiecīgajai personai nebūtu tiesības uzturēties Latvijā, tai būtu jāizceļo un jāgaida lēmums ārpus valsts.
Iepazīstoties ar PMLP sniegto papildu informāciju, vairāki deputāti, tostarp komisijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri (JV), Ingrīda Circene (JV), Linda Liepiņa (LPV), Jānis Patmalnieks (JV) un Jana Simanovska (P) pauda atbalstu tam, ka šīm personām ir jāapgūst latviešu valoda, tomēr norādīja, ka tam būtu jānosaka atbilstošāks termiņš. Politiķi interesējās arī, kas praktiski notiktu ar šiem cilvēkiem, kuriem zustu tiesības uzturēties Latvijā.
Līdzīgi deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja uz to, ka iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) jau ir minējis, ka jāmaina pašlaik noteiktais termiņš. Parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) vaicāja, vai ir apsvērti riski valsts drošībai, ja pašlaik noteiktā termiņa, 1.septembra, dēļ, nāktos saskarties ar konkrēto Krievijas pilsoņu rīkotiem nemieriem.
Savukārt deputāts Edvīns Šnore (NA) akcentēja, ka piedāvātais regulējums par valodas zināšanām pašlaik attiecas uz pārējiem ārzemniekiem, līdz ar to bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuriem ir Krievijas pilsonība, tagad Latvijā ir priviliģētā stāvoklī. Atbildot Daudzem, Šnore vērsa uzmanību, ka Ukrainā iepriekš tika īstenota krietni piekāpīgāka politika nacionālajos jautājumos nekā Latvijā, bet tagad ir redzams, ar ko tas beidzies.
Šnore arī skaidroja, ka atbildīgajām iestādēm līdz ar gaidāmo kapacitātes papildinājumu pietiktu laiks, lai šos jautājumus izskatītu termiņā.
Komisijas vadītājs Abu Meri pieļāva, ka varētu tikt veikti likuma grozījumi, lai noteiktu ilgāku termiņu, kādā Krievijas pilsoņiem jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Attiecīga piedāvājuma virzība būtu iekšlietu ministra ziņā.
Kā ziņots, lai izvairītos no liekām rindām, pirmajiem valodas pārbaude būtu jākārto tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem beigusies uzturēšanās atļauja, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica iekšlietu ministrs Kučinskis.
Ministrs uzskata, ka uzreiz ap 17 000 cilvēku nodrošināt jaunas atļaujas izniegšanu būtu visai grūti nodrošināt un varētu sākties haoss.
Tāpēc viņš rosina, ka katrs Krievijas pilsonis var vērsties PMLP līdz ar pastāvīgās uzturēšanas atļaujas derīguma termiņa beigām katrā konkrētajā gadījumā, nevis tieši līdz 1. septembrim. Šādu cilvēku šogad varētu būt ap četriem tūkstošiem.
Šis jautājums tikšot pirmdien pārrunāts koalīcijā.
