Kristīgā baznīca šo trešdien atzīmē Pelnu dienu, kas ievada gavēņa laiku pirms Lieldienām. Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Šajā laikā nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus.
Pelnu diena ir ļoti seni baznīcas svētki, kas ieguvuši noteiktu vietu liturģiskajā gadā kā ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie ar šo dienu sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Bībeliskais skaidrojums pelnu lietošanai pirmkārt ir kā zīme cilvēka trauslumam un vājumam. Pelnu zīme ir arī ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbus.
Daudzi kristieši gavēņa laikā atturas no gaļas vai saldumu ēšanas, tomēr mācītāji uzsver, ka galvenais nav automātiska atturēšanās no ēdiena. Lielā gavēņa filozofijas pamatā ir četrdesmit dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī, turoties pretī Sātana kārdinājumam. Lielais gavēnis kristīgajā pasaulē nenozīmē tikai atteikšanos no ēdiena, bet gan atteikšanos no kārdinājuma, lai kas tas būtu - ēdiens, dzēriens, cigaretes, saldumi, izklaides, dzimumdzīve vai kas cits.
Gavēni dažādas kristīgās konfesijas uztver atšķirīgi. Luterāņu mācītāji iesaka nepārspīlēt ar gavēņa atteikšanos un ideālā gadījumā iecerēto pārrunāt ar savu mācītāju. Savukārt katoļi gavēņa laikā stingri ievēro nosacījumu atturēties no gaļas ēdieniem, no trokšņainām izpriecām, no grēkiem, netikumiem un sliktiem ieradumiem.
Ļoti lielu uzmanību gavēnim pievērš pareizticīgie, kuri šajā laikā pat sarunājas tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā, gavēņa laiku pilnībā veltot lūgšanām.
Pasaulē gavē ne tikai kristieši. Piemēram, musulmaņi gavēšanai atvēlējuši lunārā kalendāra devīto mēnesi un to sauc par ramadānu. Dienas laikā nedrīkst ēst un dzert, kā arī nodarboties ar seksu. Šie noteikumi attiecas tikai uz diennakts gaišo daļu, un naktī musulmaņi tos var neievērot.
Pelnu diena latviešu folklorā
Bet senlatviešu ieražās Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena.
Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrābj no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā.
Pelnu dienas ticējumi:
Šogad Lieldienas kristīgā baznīca svinēs 9. aprīlī.
