Francijas Senāts apstiprina plašus protestus izsaukušo pensiju reformu

Vēlāk šodien arī parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē plānots balsojums par šo reformu, kas ir izraisījusi valstī plašus protestus.

Augšpalātā reformu atbalstīja 193 senatori, bet pret balsoja 114.

Nacionālajā sapulcē balsojuma rezultātu ir grūtāk prognozēt, un sagaidāms, ka starpība starp atbalstītājiem un pretiniekiem būs daudz mazāka.

Pensiju sistēmas reforma ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem, un, neskatoties uz plašajiem protestiem, reforma ir sasniegusi likumdošanas procedūras noslēdzošo fāzi.

Komisija, kurā pārstāvēti abu parlamenta palātu locekļi, trešdien apsprieda reformas detaļas, lai panāktu kompromisa vienošanos.

Galvenā reformas sastāvdaļa ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 64 gadiem. Turklāt paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.

Vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.

Valdība norāda, ka reforma nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.

Senātā reforma gandrīz droši tiks apstiprināta, taču Nacionālā sapulcē situācija nav tik skaidra.

Valdībai parlamentā nav vairākuma, un tai nepieciešams konservatīvās Republikāņu partijas atbalsts, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai izdosies pārliecināt pietiekami daudz Nacionālās sapulces deputātu, lai likumprojektu apstiprinātu.

Turpinot protestus pret reformu, trešdien tūkstošiem cilvēku atkal izgāja pilsētu ielās, Vienlaikus streikoja transporta sektora un citu nozaru darbinieki, tiesa, mazākā skaitā nekā iepriekš.