Video "Mūsu vēsture ir patiešām bagāta!" Levits piedāvā celt pieminekli Mauriņai un Meierovicam

Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Zane Bitere/LETA

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs bija starp tiem pilsētu mēriem, kuri asi iestājās pret okupantu padomju armijas slavinošo pieminekļu likvidēšanu. Tieši pašvaldībām ir liela loma tajā, kādus pieminekļus mēs saglabājam, kā arī kur un kādiem cilvēkiem tos ceļam no jauna. Viens no ievērojamākajiem tēlniekiem Gļebs Panteļejevs sarunā televīzijas kanāla TV3 raidījumam “Nekā personīga” norāda - atjaunotās Latvijas 30 gados mēs esam par maz rūpējušies, lai atcerētos mūsu valstij nozīmīgākos cilvēkus.

2009. gada 22.augustā Kronvalda parkā bija svētki. Pēc desmit gadus ilgiem strīdiem, vai Rīgai nepieciešams rakstnieka Aleksandra Puškina piemineklis un kur to novietot, statuja pēkšņi uzradās parkā līdzās gājēju tiltiņam netālu no Rīgas brīvostas ēkas.

Galvaspilsētā mēra krēslā tikko bija iesēdies Nils Ušakovs. Bronzas monuments tika uzsliets tik ātri, ka "Puškina biedrība" šī Maskavas pilsētas dāvinājuma uzstādīšanai pat vēl nebija saņēmusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumu.

Piedaloties Krievijas armijas formās tērptiem cilvēkiem, 2002. gada jūlijā atklāja Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli atjaunoto pieminekli tieši iepretīm Ministru kabinetam. To par saviem līdzekļiem veica uzņēmuma "Teikas nami" direktors Jevgenijs Gombergs. Nacionāļi to nodēvēja par "absurdu apvainojumu latviešu tautai". Saskaņietis Dolgopolovs savukārt paziņoja, ka "visdrausmīgākais imperiālisma mantojums ir mūsu provinciālisms un stulbums".

Uzņēmuma "Teikas nami" direktors Gombergs gribēja Rīgā redzēt arī Vladimira Putina iedvesmotāja Pētera I pieminekli. 1910. gadā to atklāja vietā, kur šobrīd atrodas Brīvības piemineklis. 1915. gadā to mēģināja evakuēt uz Pēterburgu, taču kuģis nogrima netālu no Igaunijas krastiem. Pēc kara igauņu ūdenslīdēji statuju zem ūdens saspridzināja vairākās daļās un izcēla. Rīgas pilsēta to atpirka. Gombergs par savu naudu, izmantojot dažas vēsturiskās cara statujas daļas, pieminekli atjaunoja. Rīgas 800 gadu svinību laikā Pēteris I bija uz trim dienām izstādīts Kronvalda parkā. Lai gan piemineklis joprojām ir Rīgas domes īpašums, ilgus gadus tas atradās SIA “Teikas nami” pagalma teritorijā Brīvības ielā. Tagad tas pārvests uz uzņēmēja Gomberga privātmāju Jūrmalā.

Visus šos gadus Gombergs gribējis atgūt piemineklī ieguldīto naudu - ap 200 tūkstošiem eiro. Kā mums apliecināja Rīgas domē, drīz šis strīds tikšot atrisināts.

Krievijas vēstniecības Latvijā mājaslapā atrodams saraksts ar desmitiem Latvijas pieminekļu un statuju. To sakopšanai vēstniecība pa tiešo slēdza līgumus ar vietvarām. Piemēram, Pokrova kapos Rīgā virs uzraksta krievu valodā “Slava varoņiem ‒ atbrīvotājiem” slejas okupantu karavīrs, kas rokās tur automātu un karogu ar sirpi un āmuru. Līdzīgi pieminekļi atrodami arī citviet Latvijā.

Pirms 9 gadiem, kad Rīgā pusslepus bija ieradies Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, viņš ne tikai pieminēja 70. gadadienu kopš Rīgas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem. Viņš arī ar pompu atklāja krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim veltītu piemiņas plāksni pie nama Tērbatas ielā. To finansēja Krievijas militārās vēstures biedrība, ko vadīja pats Medinskis. Biedrība dibināta pēc Putina rīkojuma un tās uzdevums - pētīt, analizēt un slavināt vēsturiskus varoņus, popularizēt "pareizo" Krievijas vēsturi.

Šomēnes Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi sešu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu. Plānots likvidēt pieminekļus rakstniekiem Andrejam Upītim, Annai Saksei un Aleksandram Puškinam, zinātniekam Mstislavam Keldišam. Ieteikts arī noņemt piemiņas plāksnes komunistiskās partijas tipogrāfijai un vēsturniekam Jānim Zutim. Padomes lēmumam gan ir konsultatīva nozīme. Gala lēmumu pieņems Rīgas dome ar balsojumu.

Gļebs Panteļejevs, vairāku atjaunotās Latvijas laikā tapušu pieminekļu autors, kurš bijis iesaistīts arī Konstantīna Čakstes pieminekļa neveiksmīgajā projektā, uzskata, ka Latvijā pēdējos 30 gadus pietrūkusi pilnvērtīga diskusija, kam un kādi pieminekļi būtu jāuzstāda.

Diskusijas nav bijis, bet tā jāsāk, norāda Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kam un kā tas jādara - skaidrības īsti gan vēl nav. Pēc Puntuļa domām, par to jāspriež sabiedrībai un zinātniekiem.

Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors uzskata, ka piemineklis nepieciešams pretošanās kustības dalībniekiem jeb "mežabrāļiem". Valsts Prezidents piedāvā pieminekli celt bijušajam ārlietu ministram Meierovicam un rakstniecei Zentai Mauriņai, kultūras ministrs gleznotājam Vilhemam Purvītim un komponistam Emīlam Dārziņam.

Aktuālais šodien
Svarīgākais