/nginx/o/2023/03/21/15210738t1hc8fc.jpg)
Cik mēnešu ir Zemei? Atbilde varētu šķist pašsaprotama: mūsu planētai ir tikai viens mēness. To pat sauc par Mēnesi. Tiesa, iespējams, tu būsi pārsteigts, uzzinot, ka gadsimtiem ilgajā kosmosa pētniecībā astronomi Saules sistēmā ir atklājuši tūkstošiem mēnešu, no kuriem vairāki apriņķo Zemi.
Par Mēnesi mēs saucam Zemes vienīgo cieto, permanento mēnesi, tomēr tas nav vienīgais objekts, kas atrodas Zemes orbītā. Zemes gravitācija ir piesaistījusi arī daudzus Zemei tuvos objektus un kosmisko putekļu mākoņus. Šie bieži vien pastāvīgie pavadoņi tehniski tiek klasificēti kā “minimēneši”, “kvazimēneši” vai “spoku mēneši”, vēsta "Live Science".
Tātad jautājums par to, cik daudz mēnešu ir Zemei, ir sarežģītāks, nekā tu varētu domāt. Turklāt šis skaitlis laika gaitā var mainīties – mums var būt neviens, viens vai pat vairāki mēneši.
Zemes pastāvēšanas agrīnajā periodā pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu mūsu planētai mēnešu nebija – nebija arī Mēness. Tas radās tikai pirms aptuveni 4,4 miljardiem gadu, kad Zemē ietriecās Marsa izmēra objekts, no Zemes atdalot milzīgus gabalus, kas aizlidoja kosmosā. Tur tie savienojās un izveidoja Mēnesi, vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal Letters”.
Vēl pastāv citi “mēneši”, līdz metram diametrā. Tie Zemes gravitācijas laukā nonāk parasti uz īsu laiku, pēc tam aizlidojot tālāk visumā. 2006. gadā Zemes orbītā atradās aptuveni 6 metrus plats asteroīds “2006 RH120”, kurš tur pavadīja 18 mēnešus. Tas kļuva par pirmo novēroto ilgtermiņa asteroīdu Zemes orbītā. Savukārt 2020. gadā Zemes orbītu pameta 3,5 metru diametra objekts, kas par “minimēnesi” mums bija “kalpojis” trīs gadus. Tajā pašā gadā zinātnieki pamanīja “SO 2020”, kas gan izrādījās nevis dabisks mēness, bet gan 1960. gadu nesējraķetes atliekas.
2015. gadā veselas 13 stundas astronomi domāja, ka Zemes orbītā atklājuši jaunu mēnesi, tomēr drīz vien saprata, ka ir pamatīgi nošāvuši greizi, jo tas izrādījās Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais satelīts “Gaia”.
Papildus šiem mēnešiem, kas ienāk un atstāj Zemes orbītu, eksistē kosmiskie objekti, kurus NASA dēvē par “kvazimēnešiem” vai “kvazipavadoņiem”. Šie kosmiskie akmeņi Sauli apriņķo tik līdzīgi Zemei, ka saglabājas mūsu tuvumā visu gadu.
Vēl par “spoku mēnešiem” tiek dēvēti starpplanētu putekļu daļiņu mākoņi, kas veidojas Lagranža punktos jeb punktos Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda. Tiesa šie mākoņi nekad nekļūst par cietiem mēnešiem, jo putekļi vienkārši nevar savienoties vienā cietā veselumā.
