/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/03/28/16742450t1h026c.png)
1925. gada 30. janvārī Floids Kolinss devās iekšā savā alā, līdzi paķēris tikai petrolejas lampu, lai tumsā varētu saredzēt ceļu. Šī ala bija pilna ar šaurām un bīstamām ejām, tomēr 90 metrus no ieejas Floids tajā atrada arī 24 metrus augstu un plašu apļveida telpu. Viņš zināja, ka ir uzgājis alu biznesa zeltu.
Īsi pēc atklājuma viņa lampa sāka dzist, tāpēc Kolinss ātri devās uz alas izeju. Steigā cenšoties izlīst caur šauru eju, viņam no rokām izkrita lampa. Mēģinot to satvert, viņš izkustināja akmens bluķi, kas iespieda viņa kāju, neļaujot viņam virzīties tālāk.
Glābēji varēja sasniegt Kolinsu un sarunāties ar viņu, tomēr izdabūt viņu no alas nebija iespējams. Ik dienu aizvien vairāk un vairāk cilvēku pulcējās notikuma vietā. Glābšanas darbi pārvērtās par sava veida atrakciju.
Fragments no Kolinsa sarunas ar žurnālistu