Vienlaikus pieaudzis arī HIV infekcijas īpatsvars tuberkulozes pacientiem. Pēdējo piecu gadu laikā vidēji tie bija apmēram 10% gadījumi, kuros pacientiem ir gan tuberkuloze, gan HIV infekcija. Rimšāne norādīja, ka līdzīga situācija novērojama arī Eiropā kopumā. Ja 2008.gadā Eiropas reģiona valstīs bija 4,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tad jau 2021.gadā to skaits ir trīs reizes lielāks - 13 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Šiem pacientiem risks zaudēt dzīvību ir trīs reizes lielāks nekā tiem, kuriem ir tikai tuberkuloze.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" galvenā ārste Andra Cīrule atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā lielai daļai pacientu tuberkuloze nemaz netika atklāta, kas savukārt noveda pie smaga slimības stāvokļa un mirstības. Bija arī pacienti, kuri tika stacionēti kādā citā stacionārā ar citu diagnozi, bet, veicot plaušu rentgenu, atklājās minētā slimība.
Latvijas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors Uldis Līkops atzīmēja, ka medicīniski Latvijas ārsti prot tikt galā ar tuberkulozi, proti, izārstējot to. Tomēr problēmas sagādā nespēja šo slimību savlaicīgi.
"Mēs ar to nemākam tikt galā sociāli. Iemesls tam ir sociālā puse, smēķēšana, veipošana, slimošana ar citām slimībām un citas problēmas. Diskusijām ir jābūt plašākām, izglītojot gan skolās, gan arī ģimenes ārstu praksēs," uzsvēra Līkops.
RAKUS stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas vadītāja, PVO sadarbības centra vadītāja Līga Kukša piebilda, ka nereti arī paši ārsti neatpazīst slimību un tās simptomus, tāpēc būtu ikvienam - nevalstiskajām organizācijām, ārstiem - jāskaidro kā šo slimību atpazīt, jo tai nav vienotas izpausmes un simptomu.