Krīžu efektīvākas risināšanas vajadzībām Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) virza apjomīgus grozījumus valsts noslēpuma regulējumā, lai individuālāk vērtētu piekļuves piešķiršanu valsts noslēpumam un ierobežotas pieejamības informācijai.
NDK grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likumā Krimināllikumā iesniegusi pēc Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta iniciatīvas.
Grozījumi sagatavoti, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Tās dēļ esot nepieciešams steidzami uzlabot un precizēt normatīvo regulējumu informācijas aizsardzības jomā. Izmaiņu likumā "Par valsts noslēpumu" galvenais mērķis ir radīt skaidru regulējumu un drošības prasības informācijai dienesta vajadzībām, kā arī radīt regulējumu ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai valsts drošībai kritisku uzdevumu izpildē varētu iesaistīt personas, kas nav pilnībā pārbaudītas vai vispār nav uzsākta pārbaude par pieejas valsts noslēpumam piešķiršanai, skaidrots to anotācijā.
Likumprojekta autori norāda, ka specifiskos apstākļos noteiktas krīzes pārvarēšanai procesos, kas saistīti ar valsts noslēpuma, NATO, Eiropas Savienības (ES) vai ārvalstu klasificētās informācijas izmantošanu, nepieciešams iesaistīt personas, par kurām nav veikta pārbaude atbilstošā līmenī vai tās vispār nav pārbaudītas.
Tāpēc likumu "Par valsts noslēpumu" paredzēts papildināt, detalizēti skaidrojot izņēmumu pieeju, pie kādiem apstākļiem noteiktos procesos būs pieļaujama nepārbaudītas personas iesaiste krīzes pārvarēšanā. Likumā paredzēts iekļaut punktu, kas ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā institūcijas vadītājam dot tiesības konkrētās situācijas pārvarēšanā iesaistīt daļēji vai pilnībā nepārbaudītu personu. Valdība noteikts nosacījumus, kādā institūcijas vadītājs šādu izņēmumu var piemērot un kā tiek informēta kompetentā valsts drošības iestāde.
Likumprojekta autori skaidro, ka arī NATO 2022.gada drošības direktīva nosaka līdzīgus principus pieejai NATO klasificētajai informācijai ar mērķi nodrošināt dažādu krīžu, kritisku misiju vai operāciju pārvarēšanu.
Tāpat tiks paplašinātas jau pašlaik likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts drošības iestādes vadītāja tiesības atļaut pieeju valsts noslēpumam, kad persona neatbilst oficiālajām prasībām - piedāvāts atcelt atsevišķu ierobežojumu attiecībā uz piekļuvi valsts noslēpumam, ja persona būs veikusi smagu noziegumu. Joprojām likumā tiks saglabāti attiecīgie ierobežojumi, ja persona būs veikusi sevišķi smagu noziegumu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, izslēdzot no likuma "Par valsts noslēpumu" konkrētā panta vārdus "smags vai", tiks paredzēta individuāla izvērtējuma iespēja visos gadījumos, neatkarīgi no personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma kvalifikācijas. Likumā tiks saglabāta obligātā administratīvā akta pieņemšanas pienākums tikai par sevišķi smagu noziegumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Līdz ar to likumā šajā kontekstā būs noteikts, ka, pamatojoties uz tās institūcijas priekšlikumu, kura iniciēja pārbaudi, vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestādes vadītājs pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo attiecīgās likuma normas nosacījumi, ja nav izdarīts sevišķi smags noziegums, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Likumā arī paredzēts precizēt normu, kas pašlaik nosaka, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta cita starpā arī personām, par kurām pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tiks precizēts, ka šādu liegumu varēs attiecināt uz cilvēkiem, par kuriem pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu vai nu apšaubīt to uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu vai arī kad dod pamatu uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm.
Ar likumprojektu arī tiek mainīts informācijas dienesta vajadzībām regulējums, iekļaujot to likumā "Par valsts noslēpumu". Vienlaikus arī "Informācijas atklātības likumā" tiek paredzēts izdarīt grozījumus, lai no likuma tvēruma svītrotu informāciju dienesta vajadzībām. Atbilstoši šīm izmaiņām paredzēts arī saskaņot Krimināllikuma normu redakcijas.
Tāpat ar likuma "Par valsts noslēpumu" grozījumiem paredzēts mainīt pašreizējo situāciju, ka informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai.
Informācijai dienesta vajadzībām paredzēts noteikt ceturto valsts noslēpuma slepenības pakāpi, taču nav paredzēts paaugstināt minimālās drošības prasības un darbam ar informāciju dienesta vajadzībām joprojām netiks paredzēta nepieciešamība saņemt speciālo atļauju kā darbam ar valsts noslēpumu. Tāpat plānots noteikt, ka tā NATO un ES informācija, kas klasificēta kā "Restricted", tiks aizsargāta kā informācija dienesta vajadzībām.
Tiks arī noteikts, ka informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trīs gadiem.
Likumā "Par valsts noslēpumu" paredzēts arī precizēt, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienests akreditē informācijas sistēmas, kuras paredzētas neapstrādātas signālu izlūkošanas informācijas uzglabāšanai vai apstrādei. Šādi aizsardzības pasākumi nepieciešami, lai neizpaustu valsts signālu izlūkošanas spējas.
Likumos paredzēts veikt arī citas izmaiņas.