Obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies 8000 Krievijas pilsoņu, bet tikmēr valsts iestādes jau tagad gatavojas iespējamām tiesvedībām saistībā ar regulējumu par šādas prasības nepieciešamību, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā otrdien Saeimas komisijā.
Iekšlietu ministrija (IeM) vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādījusi, ka patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim.
Pastāvot bažām, ka valsts iestādes nespēs apkalpot visus pieteikumus valsts valodas zināšanu pārbaužu veikšanai un uzturēšanās atļauju pagarināšanai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) februāra sākumā piedāvāja mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1. septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, tā vietā rosinot procesu veikt pakāpeniski vairāku gadu laikā, valodas zināšanu apliecinājumus prasot uzrādīt tikai tad, kad konkrētai personai beidzas uzturēšanās atļaujas termiņš. Nacionālās apvienības iebildumu dēļ no šīs ieceres gan atteicās.
Ja attiecīgās personas vēlās atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Ievērojot, ka atbilstoši minētajai normai attiecīgās izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs nebūs derīgas no 2023.gada 2.septembra, personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš ir līdz trīs mēnešiem. Ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, var veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, un persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības un tamlīdzīgu tiesību apjomu.
Lai novērstu šādas situācijas, Imigrācijas likumā nepieciešams paredzēt garāku laiku attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un attiecīgi arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai, lai personas, kuras noteiktajā termiņā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā.
Proti, saistībā ar šobrīd noteikto attiecīgo pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīguma izbeigšanos attiecībā uz tām personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēšanos Latvijā un būs iesniegušas PMLP nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, iepriekš izsniegtām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām vajadzētu saglabāt savu derīgumu, līdz tiek izlemts attiecīgais pieteikums.
Šādos gadījumos iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudētu derīgumu līdz ar lēmuma pieņemšanu saistībā ar pieteikumu par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu. Apskatāmajos gadījumos ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas pieprasījumu izskatīšanai būtu nosakāms termiņš līdz vienam gadam.
Lai veicinātu sekmīgu valsts valodas apguvi nepieciešamajā līmenī, būtu paredzams, ka attiecīgās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nezaudē derīgumu, ja attiecīgai personai ir noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaude līdz 2023.gada 30.novembrim.
Šādā gadījumā, lai pēc valsts valodas pārbaudes nokārtošanas persona varētu iesniegt nepieciešamos dokumentus - pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, būtu nosakāms šo dokumentu iesniegšanai viens mēnesis, proti, līdz 2023.gada 31.decembrim.
Ja persona nebūtu pieteikusies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai vai nebūtu iesniegusi nepieciešamos dokumentu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tās pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudētu spēku attiecīgi 2023.gada 2.septembrī vai 2024.gada 2.janvārī.
Ievērojot paredzamo lielo pieteikumu skaitu, kas ir ap 25 000 personu, kā arī nepieciešamību katram pieteikumam veikt kompetento valsts drošības iestāžu pārbaudi, likumā nepieciešams noteikt garāku termiņu - līdz vienam gadam - pieteikuma izskatīšanai, šajā laikā saglabājot spēkā personām iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
IeM Saeimā iesniegtais priekšlikums paredz noteikt, ka pensiju saņēmējiem jebkāda personai piešķirtā pensija uzskatāma par stabilu un regulāru finanšu līdzekļu pierādījumu.
Ievērojot to, ka būs nepieciešams ilgāks laiks visu iesniegto pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai reģistrēšanai un datu atlases veikšanai par tām personām, kuru uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas derīgumu 2023.gada 2.septembrī un 2024.gada 1.janvārī, priekšlikumā paredzēts, ka PMLP Fizisko personu reģistrā informāciju par pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgumu aktualizē desmit darbdienu laikā no attiecīgā derīguma termiņa iestāšanās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte otrdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā norādīja, ka patlaban atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts valodas prasmes pārbaudes apliecinājums jāiesniedz līdz 1.septembrim.
IZM 24.martā ir pabeigusi to Krievijas pilsoņu reģistrāciju, kuri noformējuši savu vēlēšanos kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, un kopumā tādi ir 8000 cilvēki, lai gan sākotnēji bija aprēķināts, ka kārtotāju varētu būt 17 500.
"Mēs noteicām, ka tās personas, kura līdz 24.martam reģistrēsies pārbaudei, pārbaudi kārtos no 11.aprīļa līdz 31.jūlijam, lai šo plūsmu varētu izkliedēt. Regulējums arī paredz, ka, ja personas savlaicīgi piesakās, tad viņiem tiek dota iespēja arī otro reizi kārtot pārbaudi, nosakot ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc pirmās pārbaudes," uzsvēra Dambīte.
Ja politiski tiek domāts, ko darīt ar tām personām, kuras nereģistrējās līdz 24.martam, tad patlaban IZM ir paredzēts, ka šīs personas varēs pārbaudi kārtot no 1.augusta vispārējā kārtībā.
"Tagad jāsaprot, vai mēs dodam kādas iespējas cilvēkiem, kuri nav pieteikušies līdz 24.martam, un veidojam atsevišķu kārtību reģistrācijai, nosakot atsevišķu rindu, vai arī mēs neko nedarām ar šīm personām un viņas, visticamāk, nevarēs paspēt līdz 1.septembrim nokārtot pārbaudi vai nokārtot to atkārtoti. Ja tiek mainīti atkārtotas pārbaudes kārtošanas datumi, tad mēs varēsim to nodrošināt ar nosacījumu, ja mums tiek piešķirts papildu finansējums reģistrācijai," uzsvēra Dambīte.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš nenoliedza, ka, ņemot vērā Imigrācijas likuma normas, iekšlietu resors gatavojas tiesvedībām, jo skaidrs, ka cilvēki var izmantot savas tiesības iesniegt sūdzību tiesā, un tad iekšlietu resors piedalīsies tiesas procesā. Papildinot Vītoliņa teikto, PMLP priekšniece Maira Roze norādīja, ka pārvaldei, pieņemot negatīvu lēmumu par tālākajām uzturēšanās iespējām valstī, to var apstrīdēt PMLP priekšniecei un pēc tam trīs tiesu instancēs. Ja seko izbraukšanas rīkojums, tad arī drīkst sūdzēties tiesā.
Lai saskaņā ar spēkā esošo kārtību PMLP neveidotos rindas un pārvalde spētu regulēt klientu plūsmu, IeM minētajai komisijai ir lūgusi veikt grozījumus Imigrācijas likuma pārejas noteikumos.
Deputāti pēc nelielām diskusijām konceptuāli atbalstīja minētos IeM priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, taču paredzams, ka uz otro lasījumu atbildīgās ministrijas iesniegs precīzāku un skaidrāku regulējuma redakciju.
