/nginx/o/2023/03/30/15227304t1hb7b2.jpg)
Iesākumā bija kalkulatori ar saules baterijām. Pēc tam iepazinām dārza lampas, kas ar dienā uzkrāto gaismu naktīs apgaismo celiņus. Tagad saules paneļi ir uz ēkām, iestrādāti viedtelefonu vāciņos, mugursomās un pat elektromobiļu virsbūvē. No saules enerģijas iegūtā elektrība ienāk mūsu ikdienā – tuvojamies brīdim, kad lielāko daļu ikdienā vajadzīgās strāvas elektroierīču darbināšanai spēs saražot katrs pats.
Atjaunīgajos resursos balstīta visaptveroša mājas enerģijas sistēma – tas ir mērķis, uz kuru pasaulei jāvirzās, lai risinātu klimata un elektroenerģijas tirgus izaicinājumus. Katrai mājsaimniecībai būtu jāspēj apgādāt sevi ar patēriņam nepieciešamo elektrības apjomu. Kustība šajā virzienā jau ir sākusies, taču ceļā vēl ir pāris nopietni šķēršļi. Viens no galvenajiem ir elektrības uzglabāšanas jautājums.
Saules paneļi ražo elektrību diennakts gaišajā laikā, taču lielākā nepieciešamība to patērēt ir tieši tumšajā laikā, kad uzturamies telpās. Elektrību patērē arī sildītāji vai gaisa kondicionieris, televizors, veļasmašīna, datori un citas elektroiekārtas.
Viens no risinājumiem ir akumulatora uzstādīšana. Tam nav jābūt ietilpīgam – pietiek ar aptuveni 10-15 kWh apjomu, lai baterija nodrošinātu mājsaimniecību ar elektrību diennakts tumšajā laikā vai palīdzētu saules paneļiem apmākušās dienās.
Tiesa, litija jonu baterijas nav lētas, tādēļ ievērojami sadārdzina saules paneļu projektu, un lēcienveidīgais pieprasījums bieži ietekmē gan akumulatoru cenu, gan to pieejamību. Lai arī sociālajos tīklos var aplūkot ne vienu vien piemēru, kā cilvēki būvē šos akumulatorus paši, iegādājoties nolietotus elektromobiļu akumulatorus un izņemot no tiem veselās šūnas, Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis neiesaka to darīt, jo īpaši cilvēkiem bez labām elektriķa prasmēm un zināšanām par akumulatoru uzbūvi.
"Elektrība ir bīstama. Par to mēs tiekam brīdināti jau kopš bērnības. Nepareizi uzbūvēts vai pieslēgts akumulators var sabojāt tīklam pievienotās elektroiekārtas, kā arī pastāv risks, ka tas var aizdegties, izraisot ugunsgrēku visā mājā. Drošāk ir akumulatoru iegādāties no ražotāja, kas ierīci ir pārbaudījis un garantē, ka tā pienācīgi darbosies," uzsver Toms Lācis.
Šobrīd mājsaimniecībām, kuras izvēlas saules paneļus, ir pieejama Neto uzskaites sistēma: klientiem ir iespēja uzkrāt pašu saražoto elektroenerģiju "virtuālajā baterijā". Gada ietvaros šo elektroenerģiju var saņemt atpakaļ, maksājot tikai par sadales tīkla izmantošanu. Ņemot vērā akumulatoru cenas, mājsaimniecībai šāds risinājums ir ērts un vienkāršs. Jāņem gan vērā, ka jauni klienti pašreizējai Neto uzskaites sistēmai var pievienoties tikai līdz gada beigām, tādēļ ar saules paneļu sistēmas izbūvi nevajadzētu kavēties.
Visaptverošas enerģijas sistēmas izveidē nozīmīga loma būs jaunajai Neto norēķinu sistēmai. Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi paredz, ka tajā ne tikai uzskaitīs klienta saražotās un patērētās elektrības apjomu, bet arī noteiks šīs enerģijas vērtību naudas izteiksmē.
Ja saražotās, tūlītēji nepatērētās, bet sadales tīklā nodotās elektrības kopējā vērtība būs lielāka nekā no tīkla saņemtās elektrības vērtība, starpību naudas izteiksmē varēs ieskaitīt nākamajā norēķinu periodā vai izmantot norēķiniem par elektrību citā tā paša klienta pieslēgumā.
Tas nozīmē, ka ar norēķinu sistēmas palīdzību persona varēs vienā savā īpašumā saražoto elektrību izmantot arī citos savos īpašumos. Piemēram, ar saules baterijām aprīkotā privātmājā dzīvojoši vecāki varēs neizmantoto elektrību pārvērst naudas izteiksmē un ar šo vērtību dalīties arī ar dzīvokļos mītošajiem bērniem, tādējādi krietni samazinot elektrības rēķinu abos īpašumos.
Apsverot domu par saules paneļu uzstādīšanu, viens no pirmajiem jautājumiem ir – kādu jaudu izvēlēties? Uzstādīt tikai tik daudz mikroģeneratoru, lai apmierinātu šā brīža prasības, vai arī raudzīties tālākā nākotnē un laikus sagatavoties lielākam patēriņam?
Toms Lācis iesaka šādos gadījumos īpaši galvu nelauzīt un par paneļiem netērēt vairāk naudas kā nepieciešams. Jo īpaši tad, ja tos paredzēts uzstādīt ar valsts atbalstu. Noteikumi paredz, ka vismaz 80 % no saražotās jaudas jāizmanto pašpatēriņam, tādēļ ar papildu saules paneļiem īpaši aizrauties nemaz nevar.
"Viedie skaitītāji ļauj ļoti precīzi nolasīt vēsturisko patēriņu un izvēlēties tādu jaudu, lai mājsaimniecībai pilnībā pietiktu un vēl varētu daļu nodot sadales tīklā, tādējādi veidojot uzkrājumus ziemas periodam.
Projekta īstenotāji izrēķinās, cik daudz paneļu būs nepieciešams, un uzstādīs tos. Ja vēlāk būs nepieciešama papildu jauda, varēs pievienot jaunus paneļus. Lai atvieglotu procesu, var uzreiz uzstādīt jaudīgāku invertoru. Izņēmums ir tie gadījumi, kad plānots jau tuvākajā laikā uzstādīt siltumsūkni, iegādāties elektromobili vai kādu citu energoietilpīgu elektrības patērētāju. Tad gan labāk uzreiz likt vairāk paneļu, lai nav viens darbs jādara divreiz," skaidro Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs.
Visizdevīgāk saules paneļus uzstādīt tajās mājsaimniecībās, kur ir liels pašpatēriņš tieši elektrības ražošanas periodos – diennakts gaišajā laikā. Proti, tajā darbojas siltumsūknis, kondicionieris, saldētavas, elektriskā krāsns vai pa dienu tiek lādēts elektromobilis. Šajos gadījumos mikroģeneratoru uzstādīšanas izdevumi atmaksāsies visātrāk.
Līdzšinējā saules paneļu īpašnieku pieredze rāda, ka šis elektrības ražošanas veids ir gana uzticams, jo Latvijas klimatiskajos apstākļos ir pietiekami daudz gaismas pietiekami ilgā diennakts posmā, lai vismaz sešus mēnešus gadā pilnībā nosegtu mājsaimniecības vajadzības.
Līdz ar to saules paneļu atmaksāšanās periods ir diezgan precīzi izrēķināms - tas var svārstīties no 5 līdz 10 gadiem. Ņemot vērā, ka paneļu garantijas termiņš ir līdz pat 25 gadiem, ieguvums ir acīmredzams.
Atmaksāšanās periodu var saīsināt, piesakoties kādai no līdzfinansējuma programmām. Šobrīd tādas piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Ekonomikas ministrija, kopā ar ALTUM.
Abās iespējams saņemt grantu saules paneļu uzstādīšanai, un tā summa ALTUM programmā ir līdz 4000 eiro, bet VARAM uzraudzītajā EKII programmā – līdz 15000 eiro, nepārsniedzot 70 % no attiecināmajām izmaksām.
Detalizētāku informāciju par saules paneļu uzstādīšanu, pieslēgšanu Sadales tīklam un valsts atbalstu var iegūt Elektrum vebināra apskatā "Viss, kas jāzina par saules paneļu uzstādīšanu un valsts atbalstu" šeit.
Raksts tapis sadarbībā ar Elektrum.
