Pēdējos piecos gados kriminālvajāšana sākta pret 66 VID amatpersonām, tostarp vairākiem vadītājiem (1)

Starp šīm VID amatpersonām 52 ir Muitas pārvaldes amatpersonas un sešas Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas.

Patlaban VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā ir 16 kriminālprocesi, kuros vairāk nekā 60 personām ir tiesības uz aizstāvību, starp tiem ir 36 VID amatpersonas, tostarp seši vadītāji.

Prusaks informēja, ka 2022.gadā VID Iekšējās drošības pārvalde kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi 20 kriminālprocesus, kuros lūgts sākt kriminālvajāšanu pret 16 VID amatpersonām, tostarp trīs vadītājiem.

Savukārt 2021.gadā kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti 14 kriminālprocesi, kuros lūgts sākt kriminālvajāšanu pret 30 VID amatpersonām, tostarp diviem vadītājiem.

Prusaks informēja, ka pēdējos gados ievērojami audzis pret VID amatpersonām sākto kriminālprocesu skaits, jo, piemēram, četros gados no 2014. līdz 2017.gadam kopumā tika sākti 14 kriminālprocesi.

Prusaks sacīja, ka lielākoties šajos kriminālprocesos runa ir par vēsturiskām koruptīvām shēmām un darbībām, kas turpinājušās 10-15 gadus.

Tāpat Prusaks atzina, ka ātrāku kriminālprocesu novešanu līdz tiesai veicina arī prokuratūras iesaistīšanās to izmeklēšanā jau sākotnējā stadijā.

VID sācis aptuveni 150 kriminālprocesus par sankciju pārkāpumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis ap 150 kriminālprocesiem par pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumiem, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Kopš kara sākuma Latvijā VID Muitas pārvalde noraidījusi 3692 kravas saistībā ar pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumiem.

Sankciju pārkāpumu riska novēršanai VID Muitas pārvalde veikusi 131 812 dokumentu kontroles un 4047 fiziskas kravu kontroles.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Dairis Aniņš informēja, ka no sāktajiem 150 kriminālprocesiem kriminālvajāšanai patlaban nosūtīti trīs kriminālprocesi. Nelielo kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto procesu skaitu Aniņš skaidroja ar sarežģīto un ilgo starptautiskās palīdzības pieprasīšanas procesu.

Tāpat saistībā ar sankciju pārkāpumiem pieņemti 29 lēmumi par lietisko pierādījumu nodošanu realizēšanai, kā arī pieņemti divi lēmumi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskai personai, piebilda Aniņš.

Jautāts, kādas ir galvenās sankcijām pakļauto preču grupas, ko mēģina pārvietot pāri Latvijas robežai, Zukuls sacīja, ka pārsvarā tie ir dažādi koka izstrādājumi, dažāda tehnikas un ierīces uz Krieviju, luksusa preces, arī stikls un mēbeles.

Zukuls pastāstīja, ka nereti uzņēmēji maina kombinētās nomenklatūras kodu un preci mēģina uzdot par kaut ko citu. Šādi gadījumi tiek risināti ar preču paraugu pārbaudi laboratorijā, lai konstatētu, vai prece pēc sastāva atbilst norādītajam kodam.

Tāpat Zukuls pastāstīja, ka mēģinājumi pārvietot sankcijām pakļautās preces līdzīgos apmēros notiek gan virzienā no Latvijas uz Krieviju vai Baltkrieviju, gan pretējā virzienā.

VID Nodokļu un muitas policija pērn apturējusi 18 organizētās noziedzības grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde pērn atklājusi un apturējusi 18 organizētās noziedzības grupējumu darbību valsts ieņēmumu jomā, piektdien mediju pasākumā sacīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Dairis Aniņš.

Savukārt 2021.gadā tika apturēti 16 organizētās noziedzības grupējumi, 2020.gadā - 18, bet 2019.gadā - 19 grupējumi.

Pagājušajā gadā Nodokļu un muitas policijas pārvalde sākusi 676 kriminālprocesus, bet kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi 302 kriminālprocesus. 2021.gadā sākti 700 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti 303 kriminālprocesi.

Aniņš skaidroja, ka policijas darbu atvieglojušas izmaiņas normatīvajos aktos, jo jau divus gadus par pastā atklātajiem nelielajiem narkotiku sūtījumiem netiek sākti kriminālprocesi, bet šie sūtījumi tiek iznīcināti.

Piemēram, 2020.gadā tika sākti 1189 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nosūtīti 279 kriminālprocesi. Aniņš skaidroja, ka mazāks sākto kriminālprocesu skaits ļāvis palielināt kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto procesu skaitu.

Pērn kriminālvajāšanas sākšanai nosūtītajos kriminālprocesos konstatētais valstij nodarīto zaudējumu apjoms bija 45,728 miljoni latu, savukārt 2021.gadā - 15,524 miljoni eiro.

Lielo pieaugumu Aniņš skaidroja ar to, ka pērn kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīts kriminālprocess pret trīs personām par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm - naftas produktu reeksportu, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus 33 miljonu eiro apmērā.

Par aplokšņu algu maksāšanu pērn sākti 40 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanas sākšanai nodoti 34 procesi, kuros valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 2,88 miljoni eiro.

Aniņš informēja, ka aplokšņu algu maksāšana visbiežāk konstatēta būvniecībā, vairumtirdzniecībā, kravu pārvadājumos pa autoceļiem, ēdināšanā, pakalpojumos.

Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pērn sākti 33 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti 17 kriminālprocesi. Par noziedzīgi iegūtu atzīts viens miljons eiro, kas ieskaitīts valsts budžetā.

Par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu pērn sākti 27 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti 13 kriminālprocesi. Pārvadātā skaidrā nauda izņemta 1,4 miljonu eiro apmērā.