Somijas pilnīga iekļaušanās NATO stiprinās Baltijas valstu drošību, uzsver politologs Kārlis Daukšts.
Turcijas parlamentā 30.martā visi 276 klātesošie parlamenta deputāti nobalsoja par Somijas pieteikumu, likvidējot pēdējo šķērsli šīs Ziemeļvalsts uzņemšanai Ziemeļatlantijas militārajā aliansē. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apstiprinājis parlamenta lēmumu ratificēt Somijas pieteikumu par dalību NATO.
Daukšts skaidroja, ka šajā gadījumā būtiski atzīmēt, kā iekšpolitiskie procesi var būtiski ietekmēt ārpolitiskās norises - Turcijā tuvojas vēlēšanas, savukārt Somijā vēlēšanas jau notikušas. 14.maijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās un prezidenta vēlēšanās Turcijā akcents būs uz iekšpolitiskajiem jautājumiem.
Turcijas pozīcija un opozīcija, kā arī attiecības ar prezidentu pēc postošās zemestrīces var radīt daudzus jautājumus arī par Zviedrijas virzības ātrumu uz iestāšanos NATO, lai gan Zviedrija pēc būtības ir alianses locekle, jo tā piedalās daudzos līgumos ar NATO.
Pēc politologa domām, lēmums ratificēt Somijas pieteikumu dalībai NATO ir kompromisa lēmums, jo Turcija tomēr vēl nav devusi pilnīgu atļauju Zviedrijas uzņemšanai NATO. Daukšts norāda, ka pēc vēlēšanām, kad daudz skaidrāk izkristalizēsies Erdogana un opozīcijas attiecības, būs lielāks pamats analīzei, kādā veidā Turcija šajā jautājumā virzīsies uz priekšu.
Politologs vērsa uzmanību uz to, ka Turcijā dzīvo 20% kurdu, kuriem ir nozīmīga loma sarunās ar Zviedriju, kur kurdu imigrantu skaits ir diezgan ievērojams un kura rada abpusējās problēmas starp Turciju un Zviedriju. Vēlēšanas Turcijā parādīs gan izmaiņas parlamentā, gan arī to, cik daudz balsis saņems Erdogans.
Turcijas prezidents patlaban grib radīt iespaidu, ka viņš spēj balansēt starp Krieviju un Rietumiem. Izskanējušas baumas, ka Erdogans ir uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz valstī pirmās atomelektrostacijas atklāšanu aprīlī.
Pēc Daukšta paustā, izskan spekulācijas, ka Putins varētu ierasties personīgi, lai parādītu savas vadonības un varas neaizskaramību. Jāņem vērā, ka Turcija nav parakstījusi Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, tāpēc Putinu nevarēs arestēt.
Daukšta ieskatā, Zviedrijas uzņemšana NATO var būt gan ātrāka, gan arī lēnāka, tomēr galarezultāts būs viens - Zviedrija kļūs par NATO dalībvalsti, tomēr pats process var ievilkties un būt diplomātiski sarežģītāks.