Jēkabpils slimnīcas vadītājs: Viena no lielākajām problēmām ir darbinieku trūkums

Valsts nav pārskaitījusi Jēkabpils slimnīcai aptuveni 0,65 miljonus eiro stacionāra sadaļā, ko Nacionālais veselības dienests (NVD) pamatojis ar "pacientu skaita samazināšanos", skaidroja Keišs, bet aizpildīto gultu skaits nav pārāk objektīvs slimnīcas izdevumu rādītājs. NVD piegājis finansējuma jautājumam ļoti matemātiski, neizvērtējot visus apstākļus.

Pašlaik slimnīcai ir diezgan nopietns finanšu deficīts, sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Tā pirmsākumi atrodami jau pagājušā gada nogalē, kad valsts pārtrauca Covid-19 finansējuma izmaksas. Tāpat kā citas slimnīcas, arī Jēkabpils reģionālā slimnīca nav paspējusi pārorientēties uz tagadējo realitāti, nav noticis atlīdzību samazinājums, kas, visticamāk, tagad būs jāveic. Iespējams, būs jāmazina koplīgumā paredzētie sociālie labumi, virsstundu samazinājums, kas nozīmē pāreju no saīsinātā darba laika uz astoņu stundu darba laiku, kas savukārt, palīdzēs mazināt virsstundu izmaksu slogu uz slimnīcas budžetu.

Viena no lielākajām problēmām ir darbinieku trūkums. Covid-19 laikā šī problēma tika risināta ar papildu finansējumu, vairāk maksājot par darba stundām. Šobrīd šī finansējuma vairs nav, un protams, darbinieku skaits nav būtiski pieaudzis, skaidroja Keišs.

Pārorientēties uz tagadējo situāciju nāksies visai veselības aprūpes nozarei, jo finansējums ir mazāks, nekā bija gadu vai divus iepriekš. Atalgojuma bāzes likme nozarē nav radikāli mainījusies. Pretēji ir Jēkabpils slimnīcā, jo radikāli krities stacionēto pacientu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19, sacīja Keišs.

Pandēmijas laikā tika samazināts pakalpojumu apjoms visām citām pacientu grupām, kas neattiecās uz Covid-19. Tika samazināts finansējums plānveida operācijām, ambulatorajai palīdzībai un citur. Šis finansējums tā arī nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, sacīja Keišs. Veselības aprūpe ir inerta nozare, kurā straujas pārmaiņas nekad nav notikušas, un šīs pandēmijas sekas jau ir ilgstošas. Divu gadu darbs ar uzsvariem uz pilnīgi citām aktualitātēm atstāj sekas, kuras jūtam tagad, viņš norādīja.

Lai atrisinātu šīs grūtības, jāmeklē papildu finansējums, bet tas nav tik daudz atkarīgs no slimnīcas, teica Keišs. Būs jāpārskata algas, kas ir lielākā izdevumu pozīcija un slimnīcās sasniedz 60-75%.

TVNET jau rakstīja, VM izstrādājusi un nodevusi nozares organizācijām vērtēšanai kritērijus, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā.

Veselības ministrijas izsūtītajos kvalitātes kritērijos Keišs neredz risinājumu slimnīcas pašreizējai situācijai. Kritēriji paredzot arī noteiktu personāla skaitu, kas tiek nodrošināts, lai sniegtu konkrēto pakalpojumu. Atbilstoši jaunajiem krietērijiem Jēkabpils slimnīcai būtu nepieciešams vairāk personāla, ko varētu būt grūti nodrošināt. Varam cerēt uz brīnumu, ka personāla skaits pieaugs, vai palielināt virsstundu skaitu, saka slimnīcas vadītājs.

Virsstundu apmaksa ir 100% vairāk par bāzes apmaksu, tā ir iespēja strādāt vairāk un saņemt kaut cik cienīgu atalgojumu. Ja rēķina uz darba stundu apjomu, tad tas ir nonsenss: krītas darba kvalitāte un darbinieka individuālā motivācija - tas ir laiks, kas atņemts ģimenei, atpūtai, pašizaugsmei, un šis nav tas virziens, kurā mums būtu jādodas visiem kopā, domā Keišs.

Kurš gan varētu būt apmierināts ar algu samazinājumu, ja viss ir kļuvis dārgāks nekā pirms kara, sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags. Pašvaldība sākusi sarunas ar slimnīcas vadību, izskatot variantus, kā varētu risināt finanšu trūkuma problēmu, tomēr nav iespējas piešķirt miljonus un visas problēmas atrisināt, pauda Vanags.