Igaunijas politiķi vienojas līdz 22% palielināt PVN (13)

Sarunu dalībnieki nolēma, ka no 2024. gada 1. janvāra PVN pieaugs par 2 procentpunktiem, bet no 2025. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par 2 procentpunktiem. Ar nodokli neapliekamais minimums pieaugs līdz 700 eiro.

“Nodokļu sistēma būs vienotāka un skaidrāka. No 2025. gada paaugstināsim arī ar nodokli neapliekamo minimumu no 654 eiro līdz 700 eiro. Cilvēki, kuri pelna no 1200 līdz 2100 eiro, būs atbrīvoti no 34% ienākumu nodokļa un tāpat kā visi pārējie maksās ienākuma nodokli 22% apmērā”, ERR sacīja finanšu ministra amata kandidāts, Reformu partijas pārstāvis Marts Virklaevs.

No 2024. gada tiks ieviests arī nodoklis automašīnām, taču tā apmērs būs noteikts, pamatojoties uz analīzes rezultātiem.

“Tā galvenais kritērijs būs CO2 izmešu daudzums, kas nozīmē, ka mazie un ekonomiskie auto tiks aplikti ar mazākiem nodokļiem,” skaidroja Virklaevs, piebilstot, ka viena no valdības prioritātēm būs zaļā pāreja. “Mums ir jāvirza sabiedrība uz piesārņojuma līmeņa samazināšanu.”

Pēc Virklaeva teiktā, koalīcijas mērķis ir panākt, lai nākamgad budžetā nominālais deficīts būtu 3% apmērā, kas nozīmē budžeta uzlabojumu par 500 miljoniem eiro.

“Jā, ir skaidrs, ka tie ir nepopulāri lēmumi. Bet diemžēl pašreizējā drošības situācijā mums nav citu iespēju. Mums ir jāpalielina aizsardzības izdevumi un jābūt gataviem aizstāvēt Igauniju, neviens cits mūsu vietā šīs izmaksas nesedz. Turklāt pēdējos gados mēs esam izveidojuši sava veida labklājības valsti, un šādas valsts uzturēšanai ir jāpaplašina nodokļu bāze,”

sacīja līdzšinējā Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa.

Pēc koalīcijas līgumslēdzēju pušu apliecinājumiem, neraugoties uz nodokļu pieaugumu, Igaunijas iedzīvotāju labklājība augs. Tādējādi minimālā alga četros gados pieaugs pusotru reizi, t.i. vairāk nekā jebkad agrāk.

“Ja šobrīd tie ir aptuveni 45% no mediānas algas, tad turpmāk tā būs 60% līmenī no mediānas algas. Tātad maznodrošinātie no šādas reformas iegūs daudz vairāk, nekā zaudēs uz nodokļu paaugstināšanas rēķina,” sacīja sociāldemokrātu līderis Lauri Lēmecs.

Pēc koalīcijas deputātu domām, no jaunās nodokļu kārtības, kas stāsies spēkā 2025. gadā, ieguvēji būs visi valsts iedzīvotāji. Ar nodokli neapliekamais minimums būs 750 eiro, un nodokļa likme būs visiem vienāda neatkarīgi no ienākumiem.

Vienošanās arī paredz akcīzes nodokļu koriģēšanu alkoholam un tabakai, kā arī iepakojuma materiāliem un plastmasai, bet neatklāj sīkākas detaļas par to.

Palielinot nodokļu bāzi, valsts varēs atļauties dažas papildu izmaksas. Aizsardzībai atvēlēs 3% no iekšzemes kopprodukta, kam vēl jāpievieno sabiedroto karavīru uzņemšanas izmaksas. Zinātnē un inovācijās plānots ieguldīt 1% no IKP.

Sociālās politikas jautājumos koalīcijas līgumā ir ļoti maz konkrētu solījumu - pensiju un algu attiecība acīmredzot paliks līdzšinējā līmenī, papildu investīcijas medicīnas sistēmā pagaidām nav paredzētas.

Sadaļā “Juridiskie jautājumi” topošie koalīcijas partneri sola likumā ierakstīt, ka laulība tiek uzskatīta par divu pieaugušo savienību neatkarīgi no dzimuma.

Oficiālā koalīcijas līguma parakstīšana starp reformistiem, sociāldemokrātiem un "Igaunija 200" notiks pirmdien, 10.aprīlī.

Jauno valdības koalīciju veido Reformu partija (37 vietas Rīgikogu), liberālā partija "Igaunija 200" (14) un Sociāldemokrātiskā partija (9). Valdībā reformistiem būs septiņi ministru amati, bet "Igaunija 200" un sociāldemokrātiem pa trim.

Kaja Kallasa (Reformu partija) turpinās vadīt valdību. Sagaidāms, ka viņai pie kabineta galda pievienosies 12 ministri - par diviem mazāk nekā līdz šim.