/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2023/04/13/15253147t1hd032.jpg)
Ar brutālo ukraiņu gūstekņa nogalināšanu, kas redzama sociālajos tīklos izplatītā video, saistīts Krievijas algotņu grupējums “Vagner”, pavēstījis Krievijas ieslodzīto tiesību aktīvistu projekta “Gulagu.net” dibinātājs Vladimirs Osečkins.
Brutālo ukraiņu gūstekņa slepkavību pastrādājuši “vāgnerieši”, apgalvo aktīvists (3)
Kā Osečkins izteicās “YouTube” kanāla “Khodorkovsky Live” ēterā, video redzamajos slepkavās “vāgneriešus” atpazinis kādreizējais “Vagner” kaujinieks Andrejs Medvedevs, kurš aizbēdzis uz Norvēģiju.
“Viņš [Medvedevs] viennozīmīgi atpazīst savus kādreizējos kolēģus, “Vagner” kaujiniekus pēc viņu kaujinieku segvārdiem, pēc tā, kā viņi runā, pēc tā, ko viņi saka rācijā,” uzsver Osečkins.
Tāpat Osečkins arī paziņoja, ka “Gulagu.net” izsludina atlīdzību 3000 eiro apmērā par jebkādu papildu informāciju, kas palīdzēs identificēt video redzamos ukraiņu gūstekņa slepkavas.
Osečkins arī atgādināja, ka jau 2017.gadā tīmeklī parādījās video, kuros redzams, kā “Vagner” algotņi Sīrijā brutāli nogalina gūstekni - vispirms viņš tiek sists ar veseri, bet pēc tam ķermenim nogriezti locekļi un tas tiek apliets ar benzīnu un aizdedzināts.
Video, kurā redzama ukraiņu gūstekņa nogalināšana, sāka izplatīties 11.aprīlī. Video redzams, kā cilvēkam tiek nogriezta galva. Kad tieši tapis šis video, nav zināms. Tiek uzskatīts, ka ukraiņu gūsteknis nogalināts pagājušā gada vasarā.
Ukrainas dienesti jau sākuši izmeklēšanu. Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasils Maļuks solīja, ka viņi atradīs šos slepkavas, lai kur viņi arī būtu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, reaģējot uz šo video, sacīja, ka Krievija ir sliktāka par teroristu grupējumu "Islāma valsts", un pieprasīja Krieviju izslēgt no ANO.
Projekts “Gulagu.net” specializējās ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzībā un vāc materiālus par nelikumīgām darbībām Krievijas ieslodzījuma vietās.
2021.gada vasarā “Gulagu.net” paziņoja, ka projekts pārtrauc savu darbību Krievijā un izved visus darbiniekus no valsts, bažījoties par viņu drošību. Tomēr projekta autori uzsvēra, ka “Gulagu.net” darbību turpina.